Krievi arvien mazāk uzticas Putinam, un valstī turpina pieaugt sociālā spriedze
Uzticība Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kritusies līdz 39%, liecina pirmdien publiskotie aptaujas rezultāti.
Tas ir zemākais Putina reitings, kāds fiksēts kopš 2014.gada, pirms Kremlis spēja strauji atgūt popularitāti, okupējot un anektējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Saskaņā ar Levadas centra aptauju, kas veikta laikā no 20. līdz 26.septembrim, uzticība prezidentam kopš jūnija kritusies par deviņiem procentpunktiem, bet kopš pagājušā gada novembra - par 20 procentpunktiem.
13% respondentu atzinuši, ka Putinam viņi neuzticas.
Vairums krievu ir neapmierināti ar tikko īstenoto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Taču Levadas centra direktors Ļevs Gudkovs sarunā ar laikrakstu "Vedomosti" atzinis, ka sociālā spriedze aug kopš pagājušā gada beigām un to nosaka dažādi faktori, tostarp reālo ienākumu samazināšanās un cenu pieaugums.
Lai gan Putins martā bez pūlēm uzvarēja prezidenta vēlēšanās, saņemot vairāk nekā 76% balsu, pensiju sistēmas reformas izsauktais sašutums sasaistījis visus pārējos pilsoņu neapmierinātības iemeslus, norādījis Gudkovs.
Tas novedis ne tikai pie uzticības mazināšanās Putinam, bet arī citiem viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, piemēram, aizsardzības ministram Sergejam Šoigu un ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.
Zemākais Putina reitings, kādu jebkad fiksējis Levadas centrs, tika konstatēts 2013.gada augustā, kad prezidentam uzticējās tikai 30% krievu.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicies "Vedomosti" komentēt Levadas centra pēdējās aptaujas rezultātus.
