Sliktas ziņas daudziem darbarūķiem no Latvijas: britiem iesaka atteikties no lētā ārzemju darbaspēka
Slikta ziņa apkopējām un citiem mazkvalificētiem darbarūķiem no Latvijas, kas strādā Lielbritānijā – pēc "Brexit" Lielbritānijai ieteicams krasi samazināt lētā darbaspēka pieplūdumu no Eiropas Savienības.
Šāda rekomendācija pausta valdības pasūtītā pētījumā. Konsultatīvā migrācijas komiteja uzsver, ka vienlaikus Lielbritānijai jāpiesaista vairāk vidēji un augstu kvalificētu imigrantu no visas pasaules.
Priekšroka gudrākajiem
Šis ziņojums gatavots gadu, un gaidāms, ka to ņems par pamatu Apvienotās Karalistes jaunajai migrācijas politikai. Tiem, kas legāli jau dzīvo Lielbritānijā, tomēr ļaus palikt, tikai plānota vienkārša reģistrācija.
Komitejas priekšsēdētājs, profesors Alans Menings skaidro, ka iebraukšanas noteikumi jāatvieglo augsta līmeņa darbiniekiem, kamēr mazkvalificētajiem – pilnīgi pretēji. “Kvalificētākiem darbiniekiem parasti ir daudz augstākas algas un pozitīvāka ietekme uz valsts finansiālo stāvokli,” saka Menings.
Komiteja gan pieļauj atkāpes sarunās ar Eiropas Savienību, ja Brisele būs gatava dot pretim citus labumus, pirmām kārtām tirdzniecībā.
Uzņēmēji protestē
Iecerētā kārtība spiedīšot darba devējus efektīvāk izmantot darbaspēku, piesaistīt bezdarbniekus no pašu britu vidus, bet augstākas algas veicinās pieprasījumu. Biznesa pārstāvji iebilst, ka lēta darbaspēka trūkums veicinās cenu augšanu un dažās nozarēs pat nav ko likt imigrantu vietā. Jau tagad ir pieredzēts, ka dārzeņi sapūst uz lauka, jo nav kas novāc.
Celtniecības federācijas vadītājs Braians Berijs apgalvo, ka valdība šādi var paralizēt būvniecības nozari. Veselības aprūpes pārstāvji brīdina, ka būs grūti iztikt bez medicīnas māsām, sanitāriem un apkopējiem no Eiropas Savienības.
Statistika gan liecina, ka celtniecībā Lielbritānijā imigranti no Eiropas Savienības aizņem 7% darba vietu, sociālajā aprūpē – 5,9%, veselības aprūpē – 4,2 procentus.
Briti paliek parādā valsts kasei
Pētījumu centrs "Oxford Economics" nesen nācis klajā ar aprēķiniem, cik vidēji gadā Lielbritānijas kasē dod imigranti no Eiropas Savienības, salīdzinot starpību starp nomaksātajiem nodokļiem un pabalstiem – 2300 mārciņu (2555 eiro) vairāk nekā paši briti. Galvenokārt gan tas ir vecās Eiropas valstu pārstāvju, nevis Austrumeiropas jaunpienācēju nopelns, taču arī viņi pārspēj vietējos.
Vecie, piemēram, īri, vācieši, francūži, itāļi, gadā vidēji iemaksā nodokļos 3740 mārciņu (4154 eiro), jaunie – 1040 (1155 eiro). Imigranti no valstīm ārpus mūsu bloka noslauc britu kasi vidēji par 840 mārciņām (933 eiro) gadā, un pat paši briti ir mīnusos – par 70 mārciņām (77,7 eiro), apgalvots šajā pētījumā.
