Komunistu pārvaldītā Kuba atzīst tiesības uz privātīpašumu
Komunistu pārvaldītā Kuba nolēmusi oficiāli atzīt tiesības uz privātīpašumu. Šī norma jānostiprina konstitūcijā ar parlamenta balsojumu 22.–23. jūlijā.
Kopš 2010. gada Kubā sāktas piesardzīgas ekonomiskās reformas, atļaujot, piemēram, privātas frizētavas, nelielus viesu namus, restorānus. Šīs pārmaiņas gan ir pretrunā 1976. gadā pieņemtajam valsts pamatlikumam, kas nosaka, ka Kuba ceļ marksistiski ļeņinisku sociālismu, bet privātīpašums un bizness ir aizliegts.
2011. gadā Kubā atcēla aizliegumu pārdot nekustamo īpašumu, un kubieši ir ieguvuši tiesības pārdot, pirkt un dāvināt mājas, dzīvokļus un automašīnas. Tas gan neattiecas uz ārzemniekiem. Tiesa, jau 1992. gadā bija pieņemts labojums konstitūcijā, atļaujot privātīpašumu uz ražošanas līdzekļiem.
Privātā uzņēmējdarbība Kubā pastāvēja jau agrāk kā sīkas zemnieku saimniecības, lauksaimniecības un ražošanas kooperatīvi. Tomēr tūrismā, derīgo izrakteņu ieguvē, starptautiskajā tirdzniecībā un citās ienesīgākajās nozarēs dominē valsts.
No vecās uz jauno konstitūciju pāries būtiskākie ideoloģijas stūrakmeņi – komunistiskā partija kā galvenais politiskais spēks, ekonomikas pamats turpinās būt centralizēta plānošana un valsts pārvalde.
Nedaudz demokrātijas piešķirs pāris jaunievedumu – vēlēts prezidents un viceprezidents (pašlaik Kubu vada Valsts padomes priekšsēdētājs), kuru amatus varēs ieņemt, ilgākais, divus termiņus pa pieciem gadiem pēc kārtas. Politiskā vara būs sadalīta starp prezidentu un premjerministru.
Nolemts paplašināt parlamenta – Nacionālās tautas varas asamblejas – pilnvaras. Tagad to sasauc tikai divreiz gadā, bet starplaikā reālās varas funkcijas pilda Valsts padome.
Jaunā konstitūcija aizliedz arī diskrimināciju pēc dzimuma, etniskās izcelsmes vai fizisku trūkumu dēļ. Galavārdam paredzēts arī tautas referendums.
