Lietuvas Seimā neviena "apzināta čekista" neesot

"[Šajā Seimā] nav tādu, kas būtu apzināti slepeni sadarbojušies," viņa sacījusi ziņu aģentūrai BNS, komentējot Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības frakcijas deputāta Zbigņeva Jedinska izteikumu, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nepārbauda parlamenta vēlēšanu kandidātu anketas, lai noteiktu, vai viņi godīgi atbildējuši uz jautājumu par savu saistību ar VDK.

Likums nosaka, ka personai, kas kandidē uz Seima deputāta vai valsts prezidenta amatu, jānorāda, vai tā ir sadarbojusies ar bijušās Padomju Savienības represīvajām struktūrām. Ja tāda sadarbība notikusi, šis fakts jānorāda kandidāta plakātā.

Pēc Burauskaites teiktā, 2016.gadā CVK nav lūgusi Genocīda un pretošanās pētījumu centru pārbaudīt kandidātus, bet iepriekšējās reizēs gan pirms pašvaldību, gan prezidenta, gan Seima vēlēšanām kandidātu pārbaudes uzsāktas jau laikus.

Bijušais CVK priekšsēdētājs Zenons Vaigausks savukārt apgalvojis, ka arī 2016.gadā komisija lūgusi Genocīda un pretošanās pētījumu centram informāciju par Seima vēlēšanu kandidātiem.

Otrdien Jedinskis Seimā iesniedza likuma grozījumu projektu, kas aicina publiskot to cilvēku vārdus, kuri paši savulaik atzinušies sadarbībā ar VDK. Viņš arī uzrādīja CVK tagadējās priekšsēdētājas Lauras Matjošaitītes parakstītu vēstuli, kurā viņa lūdz Genocīda un pretošanās pētījumu centra vadītāju pārbaudīt, vai pašreizējie Seima deputāti nav sadarbojušies ar VDK.

Opozīcijas deputāti norāda, ka šādi grozījumi saskaņā ar Lietuvas Valsts drošības departamenta atzinumu būtu izdevīgi Kremlim. Viņi arī atgādina, ka valsts apņēmusies šo cilvēku vārdus neizpaust un solījums būtu jāpilda. Tikmēr Jedinskis paudis viedokli, ka tieši atzinušos aģentu vārdu neatslepenošana pakļauj viņus šantāžas iespējai, piebilzdams, ka daļa no viņiem ieņēmuši un joprojām ieņem augstus amatus valsts pārvaldes iestādēs un tiesu struktūrās.

Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) un militārais izlūkdienests martā publiskoja ziņojumu par apdraudējumiem nacionālajai drošībai, kurā brīdināja, ka "Krievijas izlūkdienesti, vervējot Lietuvas pilsoņus, joprojām izmanto Krievijas arhīvos esošo slepeno informāciju par bijušajiem VDK aģentiem Lietuvā".

"Krievijas izlūkdienesti meklē un cenšas kompromitēt bijušos PSRS dienestu slepenos līdzstrādniekus, kuri to nav deklarējuši un pašlaik strādā Lietuvas valsts institūcijās un kuriem pieejama Krievijas izlūkdienestus interesējoša informācija vai kuri var ietekmēt lēmumu pieņemšanu," bija norādīts dokumentā.

Kā atzina VSD vadītājs Darjus Jaunišķis, šantāžai šai gadījumā var tikt pakļauti gan cilvēki, kas atzinušies sadarbībā ar VDK, gan tie, kas šo saistību noklusējuši.

Neminot konkrētus faktus, viņš norādīja, ka departamentam ir zināms par šantāžu pret personām, kas savu sadarbību ar VDK slēpušas. Jautāts, kādēļ netiek publiskoti to personu vārdi, kuras šādā sadarbībā nav atzinušās, bet Lietuvas dienestiem ir zināmas, VSD vadītājs atbildēja, ka tie tiks publiskoti, bet atgādināja, ka šie cilvēki joprojām var nākt un atzīties paši.

Pēc Jaunišķa teiktā, kontrolēt minētos apdraudējumus ir sarežģīti, jo nav zināms, kāda apjoma informācija par bijušajiem VDK līdzstrādniekiem vai aģentiem Lietuvā ir Krievijas rīcībā.

Jau 1991. un 1992.gadā Lietuvas iedzīvotājiem tika dota iespēja atzīties sadarbībā ar bijušās PSRS slepenajiem dienestiem toreizējās Augstākās Padomes komisijai, bet 2000.gadā stājās spēkā likums, kas ļāva atzīties, reģistrējoties Lustrācijas komisijā. Abos gadījumos tika apsolīts atzinušos personu vārdus neizpaust, savukārt to cilvēku vārdi, kas sadarbību slēpuši, var tikt nodoti atklātībai un viņiem draud arī noteikti profesionālās darbības ierobežojumi.

Noteiktajā termiņā Lietuvas Lustrācijas komisijai sadarbībā ar PSRS slepenajiem dienestiem brīvprātīgi atzinušies 1589 cilvēki. Balstoties uz pieejamajiem PSRS VDK dokumentālajiem materiāliem, lēsts, ka laikā no 1940. līdz 1991.gadam Lietuvā ar VDK slepeni sadarbojušies aptuveni 118 000 cilvēki.

Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs janvārī pabeidza vairāk nekā piecus gadus ilgu procesu - VDK aģentu arhīvu personisko lietu reģistrācijas žurnāla datu publiskošanu.

Kā uzskata vēsturnieki, daļa VDK arhīvu dokumentu Lietuvā varēja tikt iznīcināta, bet prāva daļa - izvesta no valsts.