Šveicē notiks referendums par "pašnāvnieciskām" izmaiņām banku sistēmā

Ierosinājums paredz aizliegt bankām aizdot vairāk, nekā ir to noguldījumos, kā arī padarīt centrālo banku par vienīgo jaunas naudas avotu.

Šādas izmaiņas būtu ievērojama novirzīšanās no standarta banku sistēmām, kurās bankas "rada" naudu, izdodot jaunus aizdevumus.

Reformu atbalstītāji apgalvo, ka šīs izmaiņas, kam nav precedentu, uzlabos Šveices finanšu tirgu integritāti un aizsargās valsti no uzplaukuma un lejupslīdes cikliem. Izmaiņas tika ierosinātas, kā atbilde uz globālo finanšu krīzi pirms desmit gadiem.

Krīze, kuras saknes meklējamas komercbanku bezatbildīgā aizdevumu izdalīšanā, noveda pie tā, ka centrālās bankas radīja triljoniem dolāru jaunas naudas, lai atbalstītu ekonomiku. Šī kombinācija mazināja uzticību baku sistēmai un noveda pie kriptovalūtu uzplaukuma.

Šveicē ierosināto izmaiņu kritiķi savukārt brīdina, ka šīs reformas atstās smagas sekas uz ekonomiku.

Iniciatīvu ierosināja neliela grupa ekonomistu un citu atbalstītāju, savācot likumā noteiktos 100 000 parakstu, kas nepieciešami referenduma sarīkošanai.

Šādas reformas banku sistēmā nekur citur pasaulē nav izmēģinātas, un Šveices centrālā banka, valdība un parlaments iniciatīvu neatbalsta.

Šveices bankas UBS izpilddirektors Serdžo Ermoti izteicies, ka viņš neiedziļināsies detaļās, taču cer, ka Šveices vēlētāji nebūs pašnāvnieciski un šo ierosinājumu neatbalstīs.

Centrālās bankas priekšsēdētājs Tomass Jordans jau maijā brīdinājis, ka šī iniciatīva ir "nevajadzīgs un bīstams eksperiments", kas nodarīs lielus postījumus Šveices ekonomikai.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iniciatīva referendumā tiks noraidīta.

Raidorganizācijas SRF veiktā aptauja liecina, ka pret šādām reformām noskaņoti 54% respondentu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā maija sākumā.

Līdz ar šo iniciatīvu svētdien Šveicē vēlētāji referendumā balsos arī par azartspēļu likumiem.