Baltijas valstis atbalsta Polijas vēlmi pēc pastāvīgas ASV militārās bāzes
Baltijas valstu premjerministri pirmdien apliecinājuši atbalstu Polijas vēlmei, lai tās teritorijā tiktu izveidota pastāvīga ASV militārā bāze un izvietota mehanizētas divīzijas lieluma vienība.
"ASV klātbūtne Polijas un Baltijas valstu reģionā no Igaunijas viedokļa ir svarīga. Aktīvāka ASV ienākšana Polijā ir apsveicama," uzsvēris Igaunijas premjers Jiri Ratass preses konferencē pēc pirmdien Tallinā notikušās triju Baltijas valstu valdības vadītāju un Polijas ārlietu ministra tikšanās, piebilstot, ka ASV un Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā jāturpina.
"Uzskatu, ka mēs visi esam ieinteresēti ASV klātbūtnē mūsu reģionā, jo tas mums sniedz papildu drošības garantijas, lielāku atturēšanas potenciālu, kas ir apsveicami," piebildis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) akcentējis, ka ļoti svarīga nozīme ir NATO Varšavas samita lēmumu izpildei, un norādījis, ka jāturpina pasākumi drošības nostiprināšanai, kas nozīmē tālāku sadarbību ar ASV.
Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, kas apspriedē Tallinā pārstāvēja savu valsti, ASV klātbūtni reģionā nosaucis par svarīgāko atturošo faktoru, un uzsvēris, ka jādara vairāk, lai ASV te nostiprinātos.
Varšava piedāvājusi Vašingtonai pastāvīgi izvietot Polijas teritorijā ASV armijas mehanizēto divīziju kā atturošu faktoru pret Krieviju, paužot gatavību par to maksāt līdz diviem miljardiem dolāru. Tā būtu divpusēja militārā vienošanās ārpus NATO daudzpusējās struktūras, un daudzi novērotāji tajā saskata apdraudējumu rietumvalstu vienotībai un saskaņotai politikai attiecībā pret Krieviju pēc notikumiem Ukrainā un Krimas aneksijas.
Analītiķi arī norāda, ka Maskava šādā solī varētu saskatīt 1997.gada NATO un Krievijas pamatakta pārkāpumu un tas vairotu Krievijas bažas - vai nu tās ir pamatotas vai nē, kā arī radītu papildu domstarpības ar sabiedrotajiem, kuru vidū jau tā izraisījušās nesaskaņas saistībā ar Vašingtonas izstāšanos no Irānas kodolvienošanās un lēmumu noteikt ievedmuitu tēraudam un alumīnijam, raksta izdevums "Politico".
Baltijas valstu un Polijas valdību pārstāvji preses konferencē Tallinā atturējušies izteikt jebkādu vērtējumu par iespējamā Polijas un ASV darījuma ietekmi uz rietumvalstu vienotību.
Kā ziņots, Polijas Aizsardzības ministrijas un armijas pārstāvji izstrādājuši dokumentu, kura nosaukums ir "Priekšlikums par ASV pastāvīgu klātbūtni Polijā".
"Šis priekšlikums iezīmē skaidru un aktuālu nepieciešamību pēc pastāvīgas ASV bruņotas divīzijas izvietošanas Polijā. Polija ir gatava nodrošināt būtisku atbalstu, kas var sasniegt no pusotra līdz diviem miljardiem dolāru, izveidojot kopīgus militārus objektus un nodrošinot elastīgāku ASV spēku pārvietošanos," teikts ministrijas dokumentā, kas maija nogalē nonāca Polijas ziņu portāla "Onet" rīcībā.
Tajā norādīts, ka Varšava ir gatava "dalīt aizsardzības tēriņu nastu, padarīt lēmumu ASV valdībai izmaksu ziņā efektīvāku un mazināt Kongresa bažas budžeta ziņā neskaidros laikos".
Polijā šobrīd atrodas ASV spēki un NATO vienības, kas valstī ir izvietoti pēc rotācijas principa.
Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka dokuments ir īsts un nav slepens. Priekšlikums nodots ASV valdībai un Kongresam.
