Tramps raķešu līguma dēļ liek sagatavot sankciju plānu pret Krieviju un komentē iespējamo tikšanos ar Kimu Čenunu
ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu sagatavot sankciju plānu pret Krieviju, ja tiks pārkāpts Līgums par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), teikts trešdien Baltā nama tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā.
Sankciju plānu Tramps uzdevis sagatavot valsts sekretāram, šo darbu koordinējot ar finanšu, aizsardzības un tirdzniecības ministriem, kā arī Nacionālā izlūkdienesta direktoru.
Sankcijas var tikt ieviestas pret tām personām, kas ir atbildīgas par to, ka Krievija nepilda INFT nosacījumus.
Iespējamie soļi ir šo personu aktīvu iesaldēšana ASV, ceļošanas aizliegums un citi soda pasākumi.
ASV un PSRS noslēdza INFT vēl 1987.gadā. Vašingtona un Maskava apsūdz viena otru līguma nepildīšanā.
Izdevums "Politico" vēl 2017.gada nogalē vēstīja, ka Trampa administrācija apstiprinājusi sankcijas, kas Krievijai var tikt noteiktas par INFT neievērošanu.
Tramps komentē iespējamo tikšanos ar Kimu Čenunu
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pauda piesardzību saistībā ar plānoto tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, sakot, ka būs '"jāskatās, kas notiek".
Phenjana iepriekš bija paudusi draudus samitu atcelt.
Tramps sacīja, ka ASV valdība nav saņēmusi oficiālu paziņojumu par izmaiņām attiecībā uz 12.jūnijā Singapūrā plānoto tikšanos.
"Mēs neesam saņēmuši nekādus paziņojumus. Mums būs jāskatās," Tramps sacīja Ovālajā kabinetā.
"Mēs neko neesam redzējuši. Mēs neko neesam dzirdējuši. Jāskatās, kas notiek. Kas būs, tas būs."
Asos toņos ieturētā paziņojumā Ziemeļkorejas ārlietu ministra vietnieks Kims Kjegvans trešdien brīdināja - ja Trampa administrācija "iedzen mūs stūrī un vienpusēji pieprasa, lai mēs atsakāmies no kodolieročiem, mēs vairs neesam ieinteresēti sarunās un mums no jauna jāapsver, vai mēs akceptēsim gaidāmo samitu" ar Savienoto Valstu līderi.
Viceministrs arī nosodīja ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu, kurš izteicies, ka Lībijas savulaik pieņemtais lēmums miermīlīgā ceļā atteikties no savas kodolprogrammas varētu kalpot par modeli centieniem panākt Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos.
Tas bija ļoti "draudīgs mēģinājums uzspiest Lībijas un Irākas likteni Ziemeļkorejai," norādīja viceministrs.
"Es nevaru apspiest dusmas par šo ASV soli un jāšaubās, vai ASV tiešām vēlas uzlabot attiecības ar Ziemeļkoreju caur dialogu un sarunām," viņš piebilda.
Lībijas lēmums atteikties no savas kodolprogrammas iemieso bailes, ko Ziemeļkoreja izjūt par savu nākotni.
Lībija ieslīga haosā 2011.gadā, kad NATO atbalstītie nemiernieki gāza vairākas desmitgades valdījušā pulkveža Muamara Kadafi valdību. Valsti pārņēma anarhija un konkurējošo bandu kari.
Phenjana agrāk vairākkārt minējusi Kadafi un Sadama Huseina likteni Irākā kā piemērus tam, kādēļ tai nepieciešami kodolieroči.
