Putins sevis slavinošajā filmā paziņo: "Nord-Ost" sagrābušie teroristi gribēja nošaut ķīlniekus Sarkanajā laukumā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš savas priekšvēlēšanu cīņas ietvaros nepiedalās televīzijas debatēs ar citiem kandidātiem, bet tā vietā ir nofilmējies sevis slavinošā dokumentālajā filmā, 15. martā publicētajā otrajā daļā atklājis - čečenu teroristi, kuri sagrāba "Nord-Ost" mūziklu 2002. gadā, ķīlniekus grasījās aizvest uz Sarkano laukumu un viņus tur nogalināt.
"Bija plānots paņemt autobusu ar ķīlniekiem, izbraukt uz Sarkano laukumu, un tieši Sarkanajā laukumā nošaut viņus, metot līķus uz ielas," klāstījis Putins, piebilstot: "Protams, mēs neko tādu nevarējām pieļaut."
"Nord Ost" šausminošā ķīlnieku krīze Maskavā
"Nord Ost" šausminošā ķīlnieku krīze Maskavā
Tāpat Putins pastāstījis, ka gāze, kuru specdienesti izsmidzināja teroristu sagrābtā teātra zālē, sākumā nav iedarbojusies, tomēr viņš vienalga pavēlējis turpināt atbrīvošanas operāciju. "Nākamajā rītā bija jānotiek traģiskajiem notikumiem ar ķīlnieku izvešanu un viņu nošaušanu. Gaidīt nebija iespējams," sacīja Putins, cenšoties attaisnot kritizēto atbrīvošanas operācijas norisi, kurā dzīvību zaudēja 130 ķīlnieki.
"Bija vienkārši jāveic [pretindes] injekcija un viss. Kādam to veica divas un trīs reizes, kādam nevienu. Mēs veicām izmeklēšanu ļoti rūpīgi. Šajos apstākļos ir grūti kādu sodīt, cilvēki paši gāja virsū nāvei," stāstījis Putins.
Spilgtas ainas no Krievijas prezidenta un izslavēta mačo Vladimira Putina ikdienas
Spilgtas ainas no Krievijas prezidenta un izslavēta mačo Vladimira Putina ikdienas
Jāatgādina, ka 2002. gada 23. oktobrī kaujinieki, pieprasot izvest Krievijas karaspēku no Čečenijas, sagrāba ķīlniekos Maskavas Dubrovskas teātra 912 mūzikla "Nord-Ost" skatītājus. Gūsts ilga trīs dienas.
Krīze noslēdzās 26. oktobrī, kad Krievijas milicijas specvienības piepildīja ēku ar nezināmu gāzi, lai neitralizētu uzbrucējus, kas draudēja celtni uzspridzināt, ja Krievija neizvedīs savu karaspēku no Čečenijas.
Atbrīvošanas operācijā pārsvarā no izmantotās gāzes gāja bojā 130 sagūstītie, tostarp daudzi bērni, un nošauts 41 terorists. Daudzi ķīlnieki cieta no saindēšanās ar gāzi un tika hospitalizēti.
Varasiestādes ķīlnieku atbrīvošanu vērtēja kā uzvaru, un Krievijas tiesas ir sistemātiski noraidījušas visas upuru radinieku sūdzības, ka viņu tuvinieki gājuši bojā nekvalitatīvās glābšanas operācijas dēļ.
