Eiropa brīdina Albāniju nejaukties kaimiņvalstu lietās

EK preses pārstāve Ketrina Reja sacīja, ka Albānijai, kura vēlas iestāties ES, jākoncentrējas uz savām reformām, un izteikumi, kurus var uztvert kā jaukšanos citas valsts lietās, nenāk par labu.

Uzrunājot Kosovas parlamentu par godu tās neatkarības pasludināšanas desmitajai gadadienai, Rama svētdien norādīja, ka abām lielākoties albāņu apdzīvotajām valstīm jau tagad ir kopīgas pārstāvniecības ārzemēs. "Kāpēc nevarētu būt viens prezidents, kā nacionālās vienotības simbols?" jautāja Rama.

Serbija ir vairākkārt vainojusi Tirānu par vēlmi izveidot "Lielalbāniju", lai arī Albānija šādus pārmetumus noraida.

Kosova un Serbija 2011.gadā sāka sarunas par attiecību normalizāciju, tomēr pēdējos divos gados ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību rīkotās sarunas nonākušas strupceļā.

Rama pauda vēlmi, lai nākotnē "albāņi un serbi dzīvotu līdzās (..) kā divas valstis ar labām kaimiņattiecībām, kas būtu neatņemama Eiropas Savienības sastāvdaļa".

Reja sacīja, ka ES atbalsta "samierināšanos un reģionālo sadarbību" Rietumbalkānos.

"Paziņojumi, kas var tikt interpretēti kā politiska jaukšanās kaimiņvalstīs, nepalīdz veidot labas kaimiņattiecības," žurnālistiem Briselē sacīja Reja.

Viņa paziņoja, ka ES sagaida konstruktīvu sadarbību visos reģionos un valstu koncentrēšanos uz savām reformām.

Kosovas neatkarību atzinušas 115 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm. Tās dalību ANO bloķē Serbijas sabiedrotās Krievijas un Ķīna. Apmēram 120 000 Kosovā dzīvojošo serbu par savu galvaspilsētu joprojām uzskata Belgradu, un Serbija viņus finansiāli atbalsta. Vairums no 1,8 miljoniem Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi.

Pēc 1998.-1999.gada kara starp Kosovas albāņu separātistiem un Serbijas spēkiem Kosova tika pakļauta ANO administrācijai, un tur drošības uzturēšanai tika izvietoti NATO miera uzturētāji.