Sarajeva atsakās no ieceres pagodināt turku rakstnieku Pamuku
Bosnijas galvaspilsēta Sarajeva ir atteikusies no plāniem pasludināt turku rakstnieku, Nobela prēmijas literatūrā laureātu Orhanu Pamuku par šīs pilsētas goda pilsoni.
Opozīcija apgalvo, ka šī lēmuma motīvs bija bailes aizskart Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu.
Pilsētas domes komiteja, kuras uzdevums ir lemt par goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanu, šonedēļ atcēla savu agrāko lēmumu šādi pagodināt Pamuku, kurš ir kritizējis pašreizējo politisko klimatu Turcijā.
Komiteja līdz šim nav paskaidrojusi, kāpēc tā atcēla savu agrāko lēmumu, kuru bija vienbalsīgi pieņēmuši septiņi domnieki.
Otrajā balsojumā četri domnieki balsoja pret, pastāstīja opozīcijā esošās multietniskās partijas "Mūsu partija" ("Naša Stranka") biedrs Samirs Fazličs. Viņš apgalvoja, ka šī balsojuma iemesls bija "rakstnieka opozīcija Turcijas prezidenta Erdoana politikai" un "bailes ... no Erdoana".
Sarajevas pilsētu pārvalda Bosnijas musulmaņu Demokrātiskās rīcības partija (SDA), kuras līderis Bakirs Izetbegovičs ir arī Bosnijas kolektīvās prezidentūras musulmaņu loceklis.
Izetbegovičs ir tuvs Erdoanam, kurš viņu uzaicināja uz savas meitas kāzām 2016.gada maijā.
Domes lēmumu kritizēja arī opozīcijas Sociāldemokrātiskā partija, raksturojot to kā "verdzisku politiku".
Pamuku šim apbalvojumam bija izvirzījusi vietējā grāmatnīca, jo viņš raksta scenāriju kinofilmai par karalaika Sarajevu.
Grāmatnīcas direktors Damirs Uzunovičs nosauca par "”pilnīgi absurdu" domes komitejas argumentu, ka Pamuks nav "pietiekami svarīgs Sarajevai".
PEN kluba Bosnijas nodaļa nosūtīja Pamukam "patiesu atvainošanos".
Pamuks, kurš 2006.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā, ir nosodījis "baiļu" klimatu savā valstī. Viņš ir kritizējis turku rakstnieka un žurnālista Ahmeta Altana aizturēšanu, kuram piektdien tika piespriests mūža ieslodzījums saistībā ar puča mēģinājumu 2016.gadā, un brīdinājis, ka Turcija virzās uz "terora režīmu".
Kopš deviņdesmito gadu Bosnijas kara beigām Turcija ir investējusi Bosnijā apmēram 240 miljonus eiro aptuveni 800 projektos ar Turcijas Sadarbības un koordinācijas aģentūras (TIKA) starpniecību. Starp šiem projektiem ir mošeju, osmaņu laika pieminekļu un skolu rekonstrukcija.
