"Die Welt" ziņo, ka Vācija nav gatava uzņemties NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības vadību

Slepenā Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā, kura teksts nonācis laikraksta rīcībā, rakstīts, ka Bundesvēra devītā tanku brigāde, kurai ir jāuzņemas šī NATO misija, cieš no pamatīga bruņojuma trūkuma.

Brigādes rīcībā šobrīd ir tikai deviņi no 44 tankiem "Leopard 2", bet deviņi no 14 tās bruņutransportieriem šobrīd neatrodas ekspluatācijā.

Šīs tehnikas izkrišana no ierindas tiek saistīta ar nepieciešamo rezerves daļu trūkumu.

Brigādei neesot arī pietiekami daudz nakts redzamības briļļu, granātmetēju, atbalsta transportlīdzekļu un ziemas apģērba.

Bruņotie spēki šobrīd "nosegs pašreizējo deficītu no citām armijas daļām," lasāms ministrijas dokumentā.

Tas nozīmē, ka citi bataljoni vairs nespēs adekvāti veikt apmācību, ziņoja "Die Welt".

NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība tika izveidota 2014.gadā ar mērķi nodrošināties pret Krievijas iespējamo militāro uzbrukumu alianses austrumu flanga dalībvalstīm. Spēkos ietilpst apmēram 5000 karavīru.

Vāciju jau gadiem neērtā stāvoklī nostādījis tās bruņoto spēku gatavības trūkums. 2015.gadā atklātībā nonāca ziņas, ka armijas standarta triecienšautene G36 augstā temperatūrā zaudē precizitāti, turklāt Bundesvērs acīmredzami par to zinājis gadiem ilgi.

Vācijas bruņotos spēkus skāruši arī helikopteru un transporta lidmašīnu problēmu skandāli.

Vāciju par nepietiekamu finansējumu aizsardzībai tikko kritizējis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Konkrēti gan Vāciju nesaucot vārdā, viņš pirms vizītes Berlīnē par "bezbiļetniekiem" nosauca tās alianses dalībvalstis, kuru aizsardzības budžets nav vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir NATO noteiktais mērķis.

Vācija aizsardzības budžets šobrīd ir 1,2% no IKP.

Tomēr spēcīgākas armijas veidošana vācu vēlētāju vidū joprojām nav iecienīta prioritāte, un sociāldemokrāti ir vairākkārt iestājušies pret centieniem aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP.