Kiprā neizdodas ievēlēt prezidentu
Kiprā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās neviens no kandidātiem nav ieguvis vairāk par 50% balsu, un tas nozīmē, ka uzvarētājs būs jānosaka vēlēšanu otrajā kārtā nākamo svētdien.
Otrajā kārtā sacentīsies pašreizējais valsts galva konservatīvais Niks Anastasiads, kurš ieguvis 35,6% balsu, un komunistu atbalstītais Stavrs Mals, kurš saņēmis 30,3% balsu, liecina pēc 90% balsu saskaitīšanas iegūtie rezultāti, vēsta valsts raidorganizācija RIK.
Centrists Nikols Papadopuls ar 25,6% ierindojies trešajā vietā.
Anastasiads, kurš pretendē uz otru un, kā pats apgalvo, pēdējo pilnvaru termiņu, pārstāv veco Kipras politisko eliti. Viņš uzsver savu politisko pieredzi, veselo saprātu un stingro roku, kas tam palīdzējusi sarunas par sašķeltās salas atkalapvienošanos novadīt tik tālu, cik tās nekad vēl nav nonākušas.
Anastasiads uzstāj, ka miera sarunas joprojām ir svarīgākais viņa uzdevums, un sola tās pārvēlēšanas gadījumā atsākt.
Viņš paziņojis, ka ievēlēšanas gadījumā viņa pirmais solis būs kontaktu uzņemšana ar turku pārvaldītās salas daļas prezidentu Mustafu Akindži, lai izvērtētu sarunu atsākšanas izredzes.
Arī Mals sola pirmām kārtām runāt ar Akindži.
Sarunu nonākšanu strupceļā pagājušā gada jūlijā Anastasiads skaidro ar Turcijas "iracionālo apsēstību" ar vēlmi pārvērst Kipru par savu "protektorātu", saglabājot salā savu militāro klātbūtni.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļķipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Galvenais sarunu klupšanas akmens izrādījās jaunais drošības izkārtojums pēc iespējamās salas atkalapvienošanās un federatīvās Kipras valsts izveides.
