Pornogrāfija un dibenā iesprausts zieds - Krievijā plaukst mākslas cenzūra
Kad Itālijas premjers šoziem uzņēma Irānas prezidentu, Romas Kapitolija muzejā seno romiešu skulptūrām aizsedza kailumu. Iespējams, tas pats gaidāms Krievijas muzejos, pateicoties vietējiem aktīvistiem.
Krievijā vai ik dienu oficiālā līmenī izskan pārmetumi par netikumīgu mākslu. Sverdlovskas apgabala Pretmonopola dienesta pārvalde par “nepieklājīgu” atzinusi puskaila vīrieša attēlu teātra afišā – viņš gan piesedzies ar gurnautu, bet ar to nepietiek.
Režisora Antona Adasinska izrāde „Ketsals” balstās Dienvidamerikas indiāņu mītos par svēto putnu ar čūskas galvu, apdzied cilvēka ķermeni kā pasaules un sevis iepazīšanas instrumentu. Adasinska teātris „Derevo” to izrādījis Lielbritānijā, Vācijā, Japānā, Brazīlijā, citur pasaulē, ir saņemta Krievijas teātra mākslas balva „Zelta maska”.
19. un 20. aprīlī paredzēta izrāde Jekaterinburgas Drāmas teātrī, bet ierēdņi saskata reklāmas likuma pārkāpumus. Pieticis tikai ar viena īpaši tikumīga pilsoņa sūdzību, kurš ieraudzījis uz žoga uzlīmēto afišu. Reklāmā aizliegts izmantot nepieklājīgus un apvainojošus tēlus, un iespējamais traktējums ir plašs.
Rietumeiropas māksla kritusi nežēlastībā arī Arhangeļskā. Turienes pareizticīgās baznīcas misionāru nodaļas vadītājs Jevgeņijs Sokolovs asi izteicies par vietējā tēlotājas mākslas muzejā skatāmo izstādi „Mīlas līnija” – Pikaso, Anrī Matisa, Egona Šīles un Paula Vunderliha litogrāfijām no privātām kolekcijām.
Garīdzniecības pārstāvis to nosaucis par pornogrāfiju, turklāt izstāde atklāta pirmajā gavēņa dienā un vienās telpās ar ikonām. Ar lielu nožēlu pops atzīst, ka nekādi likumi nav pārkāpti, un secina: “Mēs dzīvojam unikālā laikā, kad par tikumības un morāles etalonu uzskata Kriminālkodeksu.” Citādi varētu nosvilināt izstādi un pie viena pa kādam ķecerim...
