Lietuvā asas diskusijas, vai vispār nepieciešams divreiz gadā pārgriezt pulksteni
Lietuvas valdība sper pirmos soļus, lai runātu ar Eiropas Komisiju (EK) par direktīvas par vasaras laiku pārskatīšanu, tomēr šādas sarunas nebūs vieglas, trešdien paziņojis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Premjera komandas pārstāvji norāda, ka Lietuva savu pozīciju vasaras laika jautājumā varētu izstrādāt jau šomēnes.
"Mēs speram reālus soļus - vakar valdībā notika apspriešana, un satiksmes un sakaru ministrs [Roks Masjulis] atbalstīja Somijas iniciatīvu [apspriest direktīvu]. Domāju, ka ceļš nebūs viegls, bet tas ir vajadzīgs, un pamatojums - to grib mūsu iedzīvotāji. Mēs patiešām nejūtamies īpaši labi, kad nākas pagriezt pulksteņa rādītājus," žurnālistiem norādīja Skvernelis.
Viņš pauda pārliecību, ka Lietuvai izvirzot šo jautājumu, tiks atkārtoti tradicionālie pretargumenti - problēmas ar avioreisu grafikiem, darba laikiem un tamlīdzīgas neērtības.
"Ja tas būtu visu [dalībvalstu] lēmums - tā būtu viena lieta. Tomēr acīmredzami, ka tas nav īpaši aktuāli citām valstīm, īpaši tām, kuras atrodas klimatiski labvēlīgākos apstākļos," atzina Skvernelis.
Skverneļa preses sekretārs Toms Beržinsks pavēstīja ziņu aģentūrai BNS, ka otrdien valdībā ar ministriju un Seima pārstāvjiem notika konsultācijas, kurās "tika pieņemts lēmums meklēt iespējas oficiāli sākt diskusiju Eiropas formātā".
Kā vēstījis portāls "15min.lt", Masjulis otrdien Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmē atbalstīja Somijas pozīciju par nepieciešamību sākt diskusiju par vasaras laiku. Tā gan vēl nav Lietuvas valdības oficiālā pozīcija.
Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ ieviesta, to pamatojot ar nepieciešamību labāk izmantot diennakts gaišo laiku, taču pastāv viedoklis, ka tā var kaitēt veselībai. Turklāt ģeogrāfiski Lietuvas rietumdaļa ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija - otrajā.
2015.gadā Lietuvas Seims ieteica valdībai spert soļus, lai panāktu, ka minētā ES direktīva tiek mainīta un Lietuva iegūst tiesības pašai lemt, pēc kāda laika dzīvot, taču valdība nolēma nevērsties pie Eiropas Komisijas. Ekonomikas ministrija toreiz norādīja, ka tāds lēmums pieņemts, balstoties uz pētījumu, kas veikts veselības, enerģētikas, transporta, vides, tūrisma un lauksaimniecības jomā un kurā nav konstatēts, ka pašreizējā vasaras un ziemas laika maiņas sistēma negatīvi ietekmētu ekonomiku vai cilvēku veselību.
Kā tagad uzsvērusi satiksmes ministra padomniece, reprezentatīva sabiedriskās domas aptauja liecina, ka lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju neatbalsta pulksteņa rādītāju pārgriešanu divreiz gadā. Konkrēti, sniegta atsauce uz aptauju, ko aprīļa sākumā veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Vilmorus", kas noskaidrojusi, ka pāreju neatbalsta 78% respondentu, bet atbalsta tikai 7%.
Diskusija par šo jautājumu Lietuvā turpinās. Oktobrī Seimā reģistrēts lēmuma projekts, kurā valdība aicināta sākt konsultācijas ar EK par iespēju katrai valstij pašai lemt par laiku, kādā tā vēlas dzīvot. Seims to gatavojas izskatīt ceturtdien.
Lietuvas parlamenta juridiskais departaments norādījis, ka konsultācijas ar EK nevar sākt gadījumos, ja to pieprasa tikai viena valsts. Dalībvalstis var tikai informēt EK par attiecīgās direktīvas noteikumu ietekmi uz konkrētām jomām.