"Spoku laivas" no Ziemeļkorejas liecinot par izmisumu, kas tagad valda tajā nostūrī
Pēc tam, kad Japānas krastus masveidā sākušas sasniegt "spoku laivas" no Ziemeļkorejas, Japāna palielinājusi jūras patruļu skaitu savā ziemeļu piekrastē. Pastāv aizdomas, ka ziemeļkorejiešu zvejnieku laivas dodas aizvien tālāk jūrā, lai tiktu pie lielāka loma savai pusbadā dzīvojošajai valstij.
The "Guardian" vēstī, ka novembrī vien krastā izskalotas vai dreifējam atrastas 28 laivas no Ziemeļkorejas, kamēr pērn novembrī fiksēti tikai četri šādi gadījumi.
Lai gan kopīgais Japānas krastos izskalotais ziemeļkorejiešu laivu skaits šogad visa gada garumā ir līdzīgs kā pērn, pēkšņais kāpums novembrī liek domāt, ka civilie un militārie zvejnieki uzņemas arvien lielāku risku, lai noķertu vairāk jūras velšu, ar ko barot milzīgo armiju un nodrošināt eksportu uz Ķīnu.
Ziemeļkorejas ikdiena: drūmas un ne tik drūmas ainiņas no izolētās valsts
Ziemeļkorejas ikdiena - drūmas un ne tik drūmas ainiņas no izolētās valsts
Novembrī japāņu varas pārstāvji atraduši 42 izdzīvojušus ziemeļkorejiešus, kuri apgalvoja, ka ir zvejnieki, kā arī 18 līķus sadalīšanās stadijā.
Līdz ar ASV, Japānas un citu valstu mēģinājumiem apgriezt pasaules drošībai bīstamā režīma ienākumus, jūras produktu eksports galvenokārt uz Ķīnu ir kļuvis par ārkārtīgi svarīgu resursu, kas palīdz tikt pie ārvalstu valūtas, saka speciālisti.
Ziemeļkorejiešu avīzē bijis ievietots arī raksts, kurā teikts: "Zvejas laivas ir kā karakuģi, kas aizstāv cilvēkus un mūsu dzimteni. Zivis ir kā bultas un artilērijas lādiņu čaulas," tādā veidā uzsverot, cik šīs ziemas loms ir svarīgs valsts dzīvotspējai.
Jaunākie foto no Ziemeļkorejas
Tā rit dzīve Phenjaņā. 2016.gada aprīlis.
Lai izpildītu uzliktās kvotas, zvejnieki un karavīri savas mazās, vāji aprīkotās laiviņas triec arvien tālāk jūrā, taču nereti saskaras ar tehniskas dabas problēmām vai gluži vienkārši paliek bez degvielas, un dreifē, līdz nonāk līdz Japānas teritoriālajiem ūdeņiem.
Viens no iemesliem, kāpēc Japāna palielinājusi jūras patruļu skaitu, ir bailes, ka kādā no laivām varētu atrasties arī spiegi, lai gan līdz šim nekas nav liecinājis, ka atrastie cilvēki varētu būt aģenti no šīs totalitārās komunistiskās valsts.
Jāatgādina, ka Ziemeļkoreja novembra beigās izmēģināja starpkontinentālu ballistisko raķeti, kuras darbības rādiuss, kā atzinis Pentagons, esot lielāks nekā iepriekš izmēģinātajām.
Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēsta, ka Ziemeļkoreja ar šo raķeti sasniegusi savu mērķi kļūt par kodolvalsti, un jaunā raķete spēj sasniegt Savienoto Valstu kontinentālo daļu.
Raķete tika palaista no Sainni Ziemeļkorejā un nolidoja apmēram 1000 kilometrus, pirms tā iekrita Japāņu jūrā 370 kilometrus no Japānas piekrastes, paziņoja Pentagona preses sekretārs pulkvedis Robs Menings.
Raķetes lidojums ilga 53 minūtes, informēja Japānas aizsardzības ministrs.
Dienvidkoreja atbildēja ar mazāka darbības rādiusa raķešu izmēģinājumiem, imitējot uzbrukumu Ziemeļkorejas raķešu palaišanas vietai, kas atrodas netālu no Phenjanas.
Šis bija pirmais Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājums kopš 15.septembra, kad tā palaida vidēja darbības rādiusa raķeti virs Japānas teritorijas.
Starpkontinentālas raķetes izmēģinājums tiek uzskatīts par īpaši provokatīvu. Liecības, ka tā lidojusi augstāk nekā iepriekš izmēģinātās raķetes, vedina domāt par progresu Ziemeļkorejas centienos izstrādāt masu iznīcināšanas ieroci, kas spētu sasniegt ASV kontinentālo daļu. Tramps ir solījis nepieļaut, ka Ziemeļkoreja iegūtu šādas spējas, un nepieciešamības gadījumā lietot militāru spēku.
