Pudždemons pēc atbrīvošanas kritizē "nedemokrātisko valsti" Spāniju
Bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons, kuru svētdien Beļģijas policija atbrīvoja, pirmdien nosodījis Madridi par viņa kolēģu ieslodzīšanu, paziņojot, ka Spānija ir nedemokrātiska valsts.
Pudždemons un četri kādreizējie viņa valdības ministri paši pieteicās Beļģijas policijā saistībā ar Spānijas izdotu Eiropas Savienības (ES) orderi viņu aizturēšanai. Varasiestādes viņus atbrīvoja, bet aizliedza pamest Beļģiju bez tiesnešu atļaujas, kā arī noteica, ka viņiem jāierodas uz visām tiesas sēdēm, kurās tika izskatīta lieta par viņu izdošanu Spānijai.
Viņiem izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret valsti un sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu.
"Atbrīvoti bez drošības naudas. Domās mēs esam ar kolēģiem, kurus netaisnīgi ieslodzījusi valsts, kas atrodas tālu no demokrātiskām normām," tviterī pēc atbrīvošanas paziņoja Pudždemons.
Spānijas Nacionālā tiesa ceturtdien uzdeva apcietināt astoņus atceltās Katalonijas reģionālās valdības locekļus, bažījoties ka viņi varētu aizbēgt.
Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss paziņoja, ka tas ir juridisks jautājums un politiķiem tas nav jārisina.
"Mums jāļauj Beļģijas un Spānijas tiesām darīt savu darbu," sacīja ministrs.
Nākamā tiesas sēde paredzēta pēc 15 dienām. Beļģijai ir līdz 60 dienām laika, lai izlemtu, vai sūtīt katalāņus atpakaļ uz Spāniju.
Pudždemons solījis, ka viņš un viņa sabiedrotie, kas atrodas Briselē, sadarbosies ar Beļģijas varasiestādēm.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Pudždemons un vairāki viņa ministri pēc tam devās uz Briseli.
Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varasiestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.
