Kā muša pisuārā ekonomistu Tāleru aizveda līdz Nobela prēmijai
Šā gada Nobela prēmiju ekonomikā ieguvis amerikāņu ekonomists Ričards Tālers (72) par darbu biheiviorālās jeb uzvedības ekonomikas laukā. Viņa pētījumi ļāvuši izprast, kā cilvēkiem raksturīgās īpašības ietekmē viņu lēmumus un tirgus rezultātus.
Tālers ir biheiviorālās ekonomikas celmlauzis, kurā psiholoģiskās atklāsmes attiecina uz ekonomisko lēmumu pieņemšanu. Un šajā reizē Nobela prēmijas laureāta secinājumiem ir diezgan liela saistība ar jebkuru no mums, kurš dodas iepirkties vai pat... nokārtoties Amsterdamas lidostas tualetēs.
Trāpīt mušai
Tālers viens no pirmajiem skaidrojis, kā nemanāmi mājieni, šur un tur izliktas zīmes mūsu ceļā ietekmē uzvedību, raksta BBC. 2002. gadā Nobela prēmiju saņēma arī cits uzvedības ekonomists Daniels Kanemans. Kopš tā laika "nudge theory" jeb piebikstīšanas teoriju izmanto visai plaši.
Slavenākais un Tālera iecienīts piemērs ir īstenots jau 1999. gadā Amsterdamā, starptautiskajā Šipholas lidostā, lai uzlabotu tīrību tualetēs. Kā jau bieži, viss ģeniālais ir vienkāršs – uz pisuāriem iegravēja mušas attēlu, un kungi automātiski mērķēja uz kukaini, palīdzot ietaupīt tīrīšanai, jo daudz mazāk cieta sienas un grīda.
Kā ietekmēt parādniekus
Kad Džeimss Kemerons 2010. gadā kļuva par Lielbritānijas premjeru, viņš jau bija pazīstams ar šiem principiem un lika izveidot īpašu "Bikstītāju komandu". Tās uzdevums bija uzlabot britu sabiedrisko uzvedību ar visdažādākajiem paņēmieniem.
Spilgts gadījums ir tas, kā izdevās atrisināt ceļa nodokļa parādnieku problēmu.
Viņus ietekmēja, sūtot vēstuli, kas lieliem burtiem vēstīja: “Samaksājiet nodokli, vai jūs zaudēsiet savu "Ford Fiesta".” Vai citu konkrēto auto, kura fotogrāfija bija redzama vēstulē. Tas līdzēja – valsts kase atguva 210 miljonus mārciņu.
Tiesa, ne visos gadījumos izmantoja tik draudīgu toni. Turīgos parādniekus uzrunāja pozitīvākās noskaņās, klāstot, kā nodokļos iekasētā nauda palīdz uzlabot dzīvi tieši viņu rajonā un ko šī apkaime zaudēs, ja nesaņems līdzekļus.
Huligāni nokaunas
Londonas rajonā Vuličā pastāvīgi bija problēmas ar huligāniem, 2011. gada grautiņos te cieta daudzu veikalu skatlogi. 2012. gadā reklāmas aģentūra "Ogilvy&Mather" nolēma izmēģināt uzvedības ekonomiku.
Reklāmisti nosprieda, ka pat visnejaukākie indivīdi nepacels roku pret zīdaini, tāpēc kādā naktī apzīmēja ar bērnu sejām metāla priekškarus, kas aizsedza Vuličas veikalu vitrīnas. Aprēķināts, ka šī akcija par 18% samazināja rajonā antisabiedrisku uzvedību.
