Vācijas brīvie demokrāti mudina akceptēt Krimas aneksiju
Vācijas Brīvo demokrātu partija (FDP), kas, kā tiek prognozēts, kopā ar kristīgajiem demokrātiem (CDU/CSU) un "zaļajiem" veidos nākamo valdības koalīciju, no jauna paudusi pārliecību, ka Vācijai ir jāakceptē Krievijas veiktā Krimas aneksija, lai uzlabotu saites ar Maskavu.
Krimas aneksijas sakarā nekas nav darāms, "tāpēc mums ir jārod ceļš, kā tikt galā ar šo situāciju, lai tiktu rasts ilgtermiņa atrisinājums", sacīja FDP līderis Kristiāns Lindners.
Labas attiecības ar Maskavu ir izšķiroši svarīgas Eiropas drošībai un labklājībai un, lai tās panāktu, Krimas aneksijai ir jāuzskata "pastāvīgu pagaidu situāciju", vēl pirms pāris nedēļām skaidroja Lindners.
CDU/CSU, FDP un "zaļo" tā dēvētā Jamaikas koalīcija, kas šādi tiek saukta, jo šo partiju oficiālo krāsu kombinācija ir tāda pati kā Jamaikas karogā, federālajā līmenī nekad agrāk nav valdījusi.
Potenciālo koalīcijas partneru nostājā vairākos jautājumos, arī attiecībā uz Krievijas, bēgļu un eirozonas politiku, ir ievērojamas atšķirības.
Svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās kancleres Angelas Merkeles CDU/CSU ieguva 32,9% balsu, bet konservatīvo bloka līdzšinējās "lielās koalīcijas" partneri sociāldemokrāti (SPD) - 20,5%.
Bundestāga vēlēšanas Vācijā
Vācijā sākusies balsošana Bundestāga vēlēšanās, kurās, spriežot pēc aptaujām, visvairāk balsu iegūs kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie, paverot viņai ceļu ...
Labējā pretimigrācijas partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) ierindojusies trešajā vietā ar 12,6%.
Tai seko FDP ar 10,7% balsu, kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie") ar 9,2% un "zaļie" ar 8,9%.
SPD, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
