Kukluksklans atgriežas ar jaunu naida vilni: rasists nogalina balto sievieti
Kad Francijā, Normandijas krastā, 1944. gada jūnijā savas dzīvības ziedoja amerikāņu puiši, viņi iedomāties nevarēja, ka 73 gadus vēlāk viņu dzimtenē viltus patrioti izstieps rokas nacistu sveicienā, šonedēļ raksta "Kas Jauns Avīze".
Arī ASV pilsoņu karš, kas pielika punktu verdzībai, beidzies jau pirms vairāk nekā 150 gadiem, bet šā amorālā sabiedrības modeļa piekritēji nekur nav zuduši. Šarlotsvilā Virdžīnijas pavalstī viņi atgriezušies ar jaunu sparu, naidu un izlejot asinis.
Hitlera fans
Juriste Hezere Heijere bija ceļā Džeimsa Aleksa Fīldsa (20) vadītajam auto, kad viņš apzināti ietriecās protestētājos pret rasistu demonstrāciju. Trīsdesmit divus gadus vecā sieviete zaudēja dzīvību, vēl 19 cilvēku ir ievainoti. Vēl divi likumsargi gājuši bojā, nogāžoties policijas helikopteram.
Fīlds jau skolas gados simpatizējis nacismam un idealizējis Hitleru, ticējis baltās rases pārākumam. 2015. gadā viņš bija pieteicies militārajā dienestā un sācis pamata apmācību, tomēr drīz atvaļināts, jo nav spējis sasniegt nepieciešamos rezultātus.
Kā var noprast, ne tāpēc, ka viņa uzskati bija radniecīgi tiem, pret kuriem amerikāņi reiz karoja. Fīldsa advokāti visdrīzāk izmantos to, ka viņam pirms vairākiem gadiem esot atklāta šizofrēnija.
Vislaimīgākā pilsēta ASV
Šarlotsvila, iedzīvotāju skaita ziņā nedaudz lielāka par Ventspili, ir diezgan liberāla pilsēta, kur par Donaldu Trampu nobalsoja tikai 13 procenti. Vēl pirms trim gadiem Nacionālais ekonomisko pētījumu institūts to nosauca par vislaimīgāko pilsētu ASV.
Taču pilsoņu kara laikā tā bija dienvidnieku konfederācijas galvaspilsēta un pēdējos mēnešos kļuvusi par balto rasistu pulcēšanās centru.
Viņi paši sevi dēvē par alternatīviem labējiem, bet būtībā pārstāv tās pašas naida idejas, kādas sludināja Hitlers. Dažu pēdējo gadu desmitu laikā ASV rasisti nav pulcējušies tik kuplā skaitā kā šoreiz. Starp citu, viņu gājienos izskanējis arī atbalsts Krievijai.
Pieminekļa nemieri
Par nemieru iemeslu kalpo pilsētas varas lēmums pārvietot uz pilsoņu kara muzeju ģenerāļa Roberta Lī statuju. Viņš komandēja vergturu štatu armiju. Latvijas situācijā līdzīgi būtu piemineklis pilsētas centrā kādam padomijas vai vērmahta karavadonim.
Pieminekļa novākšanas ideja sadusmojusi baltās rases pārākuma piekritējus. Šarlotsvilā, Atbrīvošanas parka centrā, stāv divas meitenes, baltā un melnā, sadevušās rokās. Viņām pretim, nošķirts ar metāla barjeru, naidīgi raugās skūtgalvis tumšās brillēs.
“Tu dosies mājās ar pirmo *** laivu,” viņš kliedz uz melnādaino jaunieti. “Nu bet tu uzreiz nokļūsi ellē,” rasists paziņo baltajai un pasviež roku nacistu sveicienā. Šādu ainu apraksta BBC žurnālists.
Ja, sākoties sadursmēm, neierastos policija un Nacionālā gvarde, varēja būt vēl ļaunāk – ultralabējo vidū bija cilvēki kaujas ekipējumā, kas nemaz neslēpa šaujamieročus. Virdžīnijas gubernators izsludināja ārkārtas stāvokli un atcēla maršu, tomēr teroraktu novērst vairs nepaspēja.
Vicemēru draud pakārt
Divas dienas vēlāk Šarlotsvilā demonstranti Ziemeļkarolīnā pie Daremas apgabala tiesu nama nogāza statuju, kas uzstādīta 1924. gadā, godinot kritušos konfederātus.
Ļoti ilgu laiku dienvidu štatos ir publiski slavināta iekārta, kurai patiesībā nav nekādas romantiskas līdzības ar romānā Vējiem līdzi atainoto. Tomēr kopš 2015. gada vairāk nekā 60 konfederātu armijas pieminekļu ir likvidēti vai pārdēvēti. Tas notika pēc terorakta Čārlstonā, kad ar rasisma idejām apsēstais Dilans Rufs melno baznīcā nošāva deviņus dievlūdzējus.
Kad padomju pieminekļus novāc Latvija, Lietuva vai Polija, Krievija ceļ traci par vēstures izkropļošanu. Šo pašu argumentu izmanto amerikāņu rasisti, piesaucot vēstures mantojuma iznīcināšanu.
Šarlotsvilas vicemērs Vess Bellami ir pirmais melnais šajā amatā. Tieši viņš, stājies amatā, sāka cīņu par Lī statujas novākšanu.
“Es saņemu vēstules, pilnas ar naidu un draudiem, katru dienu. Mani solīja pakārt uz šā pieminekļa, kā arī visos šā parka kokos. Bet tas tikai apliecina, ka tu nodarbojies ar pareizu lietu. Kā var atstāt astoņmetrīgu pieminekli cilvēkam, kuram, ja viņš šodien būtu dzīvs, man būtu aizliegts skatīties acīs? Kurš, ja es viņam ietu pretim, spiestu mani pāriet ielas otrā pusē?” vaicā Bellami.
Piesauc rasu reālismu
Gandrīz visi šeit sabraukušie rasisti ir vīrieši, un divdesmit gadus vecā Avjale Hortona no Džordžijas ir viena no retajām sievietēm. Viņa ir redaktore interneta vietnē "Revolutionary Conservative", kas aizstāvot Rietumu civilizāciju. Intervijā BBC viņa sauc par netaisnīgu savu domubiedru saukšanu par nacistiem, bet neesot “svarīgi, ko citi domā”.
Citi "Revolutionary Conservative" pārstāvji piesauc “rasu reālismu”, kam neesot nekāda sakara ar rasismu, tikai dabiska vēlme “būt sev līdzīgo kompānijā un aizstāvēt savas intereses”, tāpat kā melnajiem, gejiem un lesbietēm.
Skaista pilsēta, bet vietām kropla
Garīdzniece, vergu pēctece Brenda Brauna-Grumsa piedzima Šarlotsvilā 1955. gadā un uzauga melnādaino geto, kuru vēlāk nojauca un iedzīvotājus izmitināja citur.
Viņas bērnība pagāja rasu segregācijas laikā, kad Brenda pat neuzdrošinājās parādīties balto kvartālos, tostarp Atbrīvošanas parkā, tolaik Lī parkā. Un viņa tur kāju nespēra līdz pat šā gada maijam, kad parkā ieradās Kukluksklans, aizdedzinot lāpas pie Lī pieminekļa.
Kopš tā laika mācītāja sevišķi lūdzas par mieru Šarlotsvilā. “Šī ir ļoti skaista vieta, es to vienmēr esmu uzskatījusi par paraugu, kā jāizskatās pilsētai. Taču es vienmēr sapratu, ka šī brīnišķīgā pilsēta vietām ir arī diezgan kroplīga. Bet piemineklis kļuvis par šā kroplīguma iemiesojumu,” intervijā BBC saka Brauna-Grumsa.
Tramps laipo
Kamēr rasisti ar lāpām maršēja pa universitātes pilsētiņu un kāvās ar studentiem, Svētā Paula baznīcā pretim bija pārpildīts. Vairāk nekā 500 cilvēku lūdzās un lasīja tekstus gan no Bībeles, gan Korāna.
Viņus uzrunāja Hārvardas universitātes profesors Kornels Vests: “Alternatīvie labējie – tie ir jauni draudi. Mums Baltajā namā tagad sēž gangsteris ar labējiem uzskatiem, kurš dod šiem ļaudīm apņēmību. Viņiem šķiet, ka parādījušās tiesības izrādīt savu naidu publiski un, iespējams, pat nodarīt ļaunumu apkārtējiem. Mēs pārdzīvosim šo bīstamo laiku.”
Trampam veltītais apzīmējums var šķist bargs, bet ar savu vilcināšanos paust skaidru attieksmi viņš iedvesmojis neliešus. Pirmajā paziņojumā pēc traģēdijas Šarlotsvilā prezidents gan stingri nosodīja “daudzu pušu naida, fanātisma un vardarbības kliedzošos demonstrējumus”, bet ne rasistus konkrēti.
Tas nepalika nepamanīts – baltādaino rasistu vietnē "Daily Stormer" bija pausts gandarījums: “Trampa izteikumi bija labi. Viņš mums neuzbruka. Viņš tikai sacīja, ka nācijai ir jāapvienojas. Nekas tieši pret mums. (..) Nekāda nosodījuma. Kad viņu lūdza izteikt nosodījumu, viņš vienkārši izgāja no telpas. Patiešām, patiešām labi. Lai Dievs viņu svētī.”
Nelaime nevar ilgt mūžīgi
Tikai pēc kritikas gūzmas Tramps kā ļaunumu nosodīja rasismu un vērsās pret kukluksklaniešiem un neonacistiem, kas “sit pa pašu Amerikas būtību”, ir “noziedznieki un bandīti”.
Toties Trampa meita Ivanka uzreiz pauda skaidru attieksmi: “Sabiedrībā nedrīkst būt vieta rasismam, baltādaino pārākuma sludināšanai un neonacismam. Mums, amerikāņiem, visiem jābūt vienotai valstij.”
Kas būs tālāk? “Kā teica mūsu senči, nelaime nevar ilgt mūžīgi. Tā var turpināties visu manu dzīvi, bet tā nebūs mūžīga,” mācītāja Brenda Brauna-Grumsa nezaudē cerību.
