Meiteņu sūtīšana prostitūcijā ir gandrīz pagātnē. Lietuvā stāsta par jaunām cilvēku tirdzniecības tendencēm
Lietuvas tiesībsargāšanas iestāžu uzmanības lokā nonāk aizvien jaunas cilvēku tirdzniecības lietas, bet šo noziegumu raksturs mainījies - savulaik lielākoties bija runa par meiteņu izvešanu uz ārvalstīm, lai piespiestu viņas nodarboties ar prostitūciju, savukārt tagad visbiežāk cilvēki tiek aizvesti, lai liktu viņiem zagt vai izdarīt cita veida noziegumus, norāda Lietuvas amatpersonas.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi Kauņas apgabala prokuratūras prokurore Gabija Večerinskiene, no cilvēku tirdzniecības cietušo personu skaits faktiski ik gadus pieaug. Visvairāk cilvēku tiek izvesti uz Lielbritāniju un Vāciju.
Pēc viņas teiktā, pērn par cietušajiem atzītas 45 personas, un šis skaitlis aug, jo parasti, sekojot viena prasības iesniedzēja liecībām, tālākās izmeklēšanas gaitā atklājas, ka cietušo attiecīgajā lietā ir krietni vairāk.
"Reālie skaitļi tikai pieaug. Palielinās arī izmeklējamo lietu skaits. 2012.gadā bija 11 izmeklēšanas, pērn 29 - par cilvēku tirdzniecību, bērnu pirkšanu un pārdošanu un ar to saistītām noziedzīgajām darbībām," norādījusi prokurore, kas pagājušajā nedēļā par šīm tendencēm runāja konferencē Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrijā.
"Agrāk upuri visvairāk tika iesaistīti prostitūcijā, tika izvestas galvenokārt meitenes, bet tagad par upuriem kļūst vīrieši (..), kas lielākoties tiek vesti, lai izmantotu viņus piespiedu darbā vai iesaistītu noziedzīgās darbībās. Pieaug arī nepilngadīgo upuru skaits - viņi tiek izvesti tieši noziedzīgu darbību veikšanai," stāstījusi Večerinskiene, norādot, ka visbiežāk šie cilvēki tiek piespiesti zagt tirdzniecības centros, iesaistīti juvelierveikalu aplaupīšanā, narkotiku tirdzniecībā vai zagtu automobiļu nogādāšanā uz Lietuvu, bet dažkārt arī naudas izspiešanā pa telefonu. Arī izvešana prostitūcijai nav pilnībā izskausta, lai gan šādu cietušo skaits gājis mazumā.
Prokurore norādījusi uz jaunu tendenci - cilvēku tirdzniecības upuri pēdējā laikā tiek ne tikai izvesti no Lietuvas, bet arī ievesti Lietuvā no kaimiņvalstīm. "Atbrauc ukraiņi, baltkrievi strādāt celtniecībā, un šī ir tā joma, kur varētu būt, ka cietušie būs arī pie mums kā mērķa valstī. Populārākas kļūst arī fiktīvās laulības," viņa stāstījusi.
Lai koordinētu cīņu ar cilvēku tirdzniecību un palīdzības sniegšanu tās upuriem, Lietuvas Iekšlietu ministrija ierosinājusi pašvaldībās veidot īpašas komisijas. Jau tuvākajā laikā to paredzēts darīt Kauņas pilsētas un Tauraģes rajona pašvaldībās, cerot, ka vēlāk šo pieredzi pārņems arī citas pašvaldības.
"Runājam par nepieredzēta mēroga sadarbību starp institūcijām, visus spēkus koncentrējot vienam mērķim," norādījis iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns.
Šajās komisijās darbosies pašvaldības administrācijas, prokuratūras, policijas, teritoriālās darba biržas, Valsts darba inspekcijas, reliģisko organizāciju un draudžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pašvaldībās tiks ieceltas arī kontaktpersonas, kas būs atbildīgas par operatīvu rīcību konkrētos gadījumos - par palīdzību cietušajiem un datu sniegšanu operatīvo dienestu darbiniekiem.
Šāda kārtība izstrādāta sadarbībā starp Kauņas un Tauraģes pašvaldībām, Iekšlietu ministriju, Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministriju, valdības izveidoto cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinācijas komisiju un Sv. Martas grupu - kopīgu policijas un baznīcas iniciatīvu, kuras aizgādnis ir pāvests Francisks.
Kā liecina ANO Starptautiskās Nodarbinātības organizācijas (ILO) dati, šobrīd pasaulē kopumā tiek nelikumīgi izmantoti vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet peļņa no šīs noziedzīgās darbības atpaliek tikai no narkobiznesa peļņas.
Cilvēku tirdzniecības upuri nonāk gan atsevišķu noziedznieku, gan organizētu grupējumu rokās. Pērn Lietuvā par cietušajiem no cilvēku tirdzniecības un izmantošanas piespiedu darbam vai pakalpojumiem atzīti 52 cilvēki - 29 vīrieši, 19 sievietes un četri bērni.
