Maskavā tagad brucina vecās piecstāvu "hruščovkas"

Šīs mājas vairs nav atjaunojamas. Vai tas nozīmē, ka arī desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju mīt mājās, kuras draud sagrūt?

Padomju Savienībā tā dēvētās hruščovkas sāka būvēt pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās un to celtniecība ilga līdz pat 20. gadsimta septiņdesmito gadu sākumam. Hruščova laikā sākt būvētās paneļu un ķieģeļu piecstāvu mājas bija celtas „uz ātru roku” un vairs neatbilst mūsdienu standartiem – dzīvokļi ir šauri ar zemiem griestiem, ēkās nav piemērotu pagrabu, siltummezgli ir iebūvēti sienās, balkoni ir kļuvuši nestabili.

Maskavas varasvīri uzskata, ka šo ēku ekspluatācija tālāk vairs nav pieļaujama un to renovācija izmaksātu milzu naudu. Tādēļ līdz nākamā gada beigām Krievijas galvaspilsētu paredzēts atbrīvot no visām hruščovkām, kurās pēc aptuvenām aplēsēm dzīvo katrs desmitais maskavietis. To iedzīvotājiem tiks piedāvāti dzīvokļi jaunuzbūvētās dzīvojamās ēkās. Hruščovku nojaukšana un jaunu māju uzbūvēšana to vietā Maskavas budžetam izmaksās daudzus simtus miljonus eiro, jo jauni mājokļi būs jāpiedāvā aptuveni pusotram miljonam maskaviešu.

Latvijā par šo piecstāveņu nojaukšanu netiek domāts

Savulaik celtnieki garantiju hruščovkām pārsvarā deva līdz 50 gadiem. Tas nozīmē, ka daudzām jo daudzām ēkām to kalpošanas ilgums jau ir beidzies. Un tas attiecas ne tikai uz Maskavā celtajiem namiem, bet arī Latvijā būvētajiem. Speciālistu vidē joprojām risinās strīdi par to, cik ilgi šīs ēkas spēs nostāvēt. Būvēšanas laikā tika domāts, ka to maksimālais mūžs būs 50 gadi. Lielākās problēmas ir dzelzsbetona paneļu hruščovkām, kuras neesot iespējams kapitāli pārbūvēt. Kvalitatīvi celtas un uzturētas ķieģeļu hruščovkas varētu nostāvēt gadus 150. Arī Latvijā šo māju tehniskais stāvoklis ir dažāds.

Ēkas, kuru apsaimniekošana noris normāli, to stāvoklis ir apmierinošs, bet nami, par kuriem apsaimniekotājs nerūpējas, ir kritiskā stāvoklī. Portāls Kasjauns.lv vairākkārt rakstījis par padomju laikā celto ēku kvalitāti, tomēr īstas skaidrības, cik ilgi tās kalpos, nav. Vienas ēkas kalpos vēl gadu desmitiem ilgi, bet citas jau plaisā un draud sagrūt.

Uzņēmuma „Liepājas namu apsaimniekotājs“ vadītājs Artis Rimma portālam Kasjauns.lv teica: „Dzīvojamā fonda vidējais vecums Latvijā ir krietni pārsniedzis „spēka gadus“. Liepājā, līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, lielākajā daļā māju inženiertīklu kalpošanas termiņi jau ir beigušies. Māju tehniskais stāvoklis un jautājumi, kā to uzlabot, arī kā sakārtot mājas apkārtni ir aktuālākie jautājumi māju kopīpašnieku sapulcēs visā Latvijā. Vieglāk jautājumi par aktuālajiem remontiem risinās tā saucamajās lielajās mājās (tajās vienkāršāk piesaistīt kredītresursus vai veikt uzkrājumus vajadzīgajiem darbiem). Sarežģītāk ir vecajā apbūvē, arī salīdzinoši mazākās mājās kā hruščovkās. Jāremontē jumti, jāstiprina pamati, jāmaina stāvvadi, jāsakārto skursteņi vai ventilācijas sistēmas un tā tālāk. Uzskatu, ka Liepājā iedzīvotāju apziņa un izpratne par īpašumu ir mainījusies, remontdarbi notiek. Iedzīvotāji vēlas piedalīties savu mājokļu uzturēšanā. Piemēram, 2014. gada energoefektīvākā māja Latvijā ir Liepājā, un tā ir tieši hruščovka, kurā iegūtie energoefektīvie rādītāji pārsniedz pat 70 procentus. Tas nozīmē, ka risinājumi ir.

Krievijas ziņās izplatītā informācija uz Latvijas pieredzi nekādi neattiecas. Uzskatu, ka tas ir populisms. Lai precīzāk komentētu šādu ziņu, būtu jāsaprot, kam pieder dzīvojamais fonds Maskavā? Latvijā tāds jautājums, kā noteikta tipa māju nojaukšana, netiek apspriests! Mēs runājam par māju remontiem un siltināšanu, kas Liepājā notiek daudz aktīvāk kā citur Latvijā. Pie tam Liepājas pašvaldība ir izstrādājusi atbalsta programmu gan māju iekšpagalmu sakārtošanai, gan vēsturiskās apbūves pakāpeniskai sakārtošanai, arī siltināšanas projektu izstrādes procesā iespējams saņemt atbalstu no pašvaldības”.

Jāteic, ka normāli apsaimniekojot un renovējot hruščovakas kalpošanas ilgums varētu pastiepties vēl ļoti daudzu gadu desmitu garumā, nevis kā savulaik teica Hruščovs - šīs ēkas ir tikai pagaidu risinājums uz pārdesmit gadiem, kamēr PSRS tiks uzcelts komunisms un cilvēki varēs pārcelties uz jaunām un modernām ēkām. “Valmieras namsaimnieka” vadītājs Valdis Jēgers Latvijas Radio pirms kāda laika norādīja, ka māju siltināšanas programmas ieguvums ir tas, ka tām būtībā tiek piešķirts otrs mūžs. Dažas ēkas, it īpaši tā sauktās hruščovkas, esot renovētas tā, ka no iepriekšējām palicis tikai mūris.