Lietuva nākamgad budžetā plāno papildus 500 miljonus pensijām un pabalstiem

Kā viņš norādījis preses konferencē, kas bija veltīta valdības plānotajiem nodokļu grozījumiem, 2018.gadā nav plānots ieviest nekādus jaunus nodokļus.

"Galvenais mērķis ir sakārtot esošos nodokļus un esošos atvieglojumus un panākt sociālā ziņā taisnīgāku nodokļu sistēmu," uzsvēris valdības vadītājs.

"Nākamgad pensijām, bērniem un trūkuma mazināšanai Lietuvā plānota papildu 483 miljonu eiro injekcija, bet kopējā šim mērķim atvēlētā summa pārsniegs četrus miljardus eiro. Tādas summas neviena valdība tam papildus nav atvēlējusi," uzsvēris valdības vadītājs.

Pēc viņa teiktā, 252 miljoni eiro šo papildlīdzekļu tiktu paredzēti pensijām, 193 miljoni - bērniem un mazturīgajām ģimenēm, 38 miljoni - citiem pabalstiem.

Kā tikmēr norādījis finanšu ministrs Viļus Šapoka, gaidāmie nodokļu grozījumi ļaus palielināt ieņēmumus tai iedzīvotāju daļai, kas šobrīd pelna vismazāk.

"Mainot nodokļu kārtību, gribam mazināt trūkumu un nevienlīdzību, atbalstīt ģimenes, vienkāršot nodokļu sistēmu, padarīt to pievilcīgāku, draudzīgāku uzņēmējdarbības attīstīšanai. Vēlamies radīt vidi, kas sekmētu lielākas investīcijas un labi apmaksātu darba vietu radīšanu," viņš klāstījis.

"Šo pārkārtojumu mērķis ir parūpēties par tiem, kuri pelna vismazāk. Prāva sabiedrības daļa dzīvo trūcīgi, lai gan strādā, un šis būs nopietns stimuls mazināt trūkumu. Esošie bērnu un ģimeņu pabalsti sasniedz tikai nelielu daļu ģimeņu," atzinis sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrs Lins Kukuraitis.

Lai samazinātu nodokļu slogu vismazāk pelnošajai sabiedrības daļai, valdība ierosinājusi palielināt ar nodokļiem neapliekamo ieņēmumu līmeni līdz minimālās mēnešalgas apmēram - no 310 līdz 380 eiro. Pašreizējos neapliekamos ieņēmumus 200 eiro apmērā, kas noteikti par bērniem, plānots atcelt, tos aizstājot ar tiešiem pabalstiem - par pirmo un otro bērnu tiktu maksāti 30 eiro mēnesī, par trešo un turpmākajiem - pa 75 eiro.

Valdība iesaka noteikt neapliekamo ieņēmumu daļu arī iemaksām valsts sociālās apdrošināšanas fondā "Sodra" - 100 eiro strādājošajiem, kuru alga nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 380 eiro, un šo summu atbilstoši samazināt strādājošajiem, kuru alga nepārsniedz 480 eiro.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ierosinātie grozījumi cilvēkiem, kas saņem minimālo algu un neaudzina bērnus, palielinātu ieņēmumus par 20 eiro, bet tiem, kuri saņem vidējo algu - par 11 eiro mēnesī. Ģimenēs, kuras audzina vienu bērnu un kurās abi vecāki pelna minimālo mēnešalgu, ieņēmumi pieaugtu par 48 eiro mēnesī, bet tādās pašās ģimenēs ar diviem un trim bērniem - attiecīgi par 78 un 108 eiro. Ģimenēm, kur vecāki, kas saņem vidējo algu, ieņēmumi neatkarīgi no bērnu skaita pieaugtu par 21 eiro.

Valdība arī ierosinājusi atcelt pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumus viesnīcām, kam šobrīd PVN likme noteikta 9% apmērā. Ieteikts atcelt uzņēmējdarbības apliecības celtniecības un automobiļu remonta pakalpojumiem, pamudinot to sniedzējus pāriet uz nodokļu maksāšanu no reālās peļņas un tā samazinot ēnu ekonomikas apmērus.

Nodokļus lauksaimnieciskajā darbībā domāts izlīdzināt ar citām nozarēm un sašaurināt akcīzes nodokļa atvieglojumus lauksaimnieku izmantotajai degvielai, palielinot nodokļa likmi no 21 eiro līdz 56 eiro par 1000 litriem, līdz ar to litrs marķētas dīzeļdegvielas kļūtu dārgāks par aptuveni četriem centiem.

Akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domāts paaugstināt no 330,17 līdz 347 eiro par 1000 litriem, kas viena litra cenu paaugstinātu par aptuveni diviem eirocentiem.

Paredzams, ka nodokļu sistēmas grozījums Seims apspriedīs rudens sesijā un par tiem tiks balsots vienlaikus ar 2018.gada budžeta projekta pieņemšanu, lai šie grozījumi varētu stāties spēkā no 2018.gada sākuma.