Makrons par jauno premjeru nosauc 46 gadus veco Eduāru Filipu
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien par jauno valsts premjerministru nosaucis konservatīvās Republikāņu partijas pārstāvi Eduāru Filipu.
Makrons stājas Francijas prezidenta amatā
Francijas prezidenta amatā svētdien stājās Emanuels Makrons, kurš pirms nedēļas uzvarēja valsts vadītāja vēlēšanās. Inaugurācijas ceremonija notika Elizejas pilī. Līdz ...
46 gadus vecais Filips ir Francijas ziemeļu ostas pilsētas Havras mērs un Francijas parlamenta deputāts un tika uzskatīts par reālāko premjerministra amata kandidātu.
Izvēloties Filipu, Makrons skaidri signalizē gatavību savai partijai "La Republique en Marche" (Uz priekšu, Republika!") piesaistīt uz modernizāciju vērstus republikāņu politiķus. Makrons, kurš kļuvis par jaunāko prezidentu Francijas vēsturē, panācis, ka viņa pusē nostājas arī daudzi sociālistu deputāti.
Viens no Marona palīgiem, komentējot prezidenta izvēli premjera amatam, sacīja, ka tas palīdzēs Makronam "salauzt labējos".
Makronu pāris vēlēšanās balso par sevi
Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis centrists Emanuels Makrons, pārspējot galēji labējo Marinu Lepēnu.
Filips ir studējis tajās pašās universitātes, kur Makrons, un viņiem abiem ir līdzīgi uzskati daudzos ekonomiskajos un sociālajos jautājumos. Savu politiķa karjeru viņš sāka sociālistu rindās, bet pēc tam pārgāja uz Republikāņu partiju un kļuva par tuvu sabiedroto bijušajam Francijas premjerministram Alēnam Žipē.
Parlamentā Filips tika ievēlēts 2012.gadā. Viņš brīvi runā vāciski, ir trīs bērnu tēvs un brīvajā laikā raksta detektīvromānus.
Filipa pirmais uzdevums premjera amatā būs palīdzēt Makronam izraudzīties pārējos valdības locekļus. Pilns valdības sastāvs tiks izziņots jau otrdien.
Lepēnas un Makrona televīzijas debates
Francijas centriskais prezidenta kandidāts Emanuels Makrons un galēji labējā kandidāte Marina Lepēna trešdien piedalījās vienīgajās televīzijas debatēs starp viņiem pirms ...
Makrons izteicies, ka vēlas valdībā cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi un jaunas asinis. Līdzīgu līdzsvaru viņš centies panākt arī "La Republique en Marche" kandidātu sarakstā jūnijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Makronam nepieciešams parlamenta vairākuma atbalsts, lai īstenotu savus ambiciozos plānus Francijas ekonomikas uzlabošanai un citas reformas.
Tomēr "La Republique en Marche" parlamenta vēlēšanās sagaida sīva konkurence no Republikāņu partijas, galēji labējās Nacionālās frontes (FN), sociālistiem un galēji kreisajiem.
Makrons paziņojis, ka vēlas atjaunot iedragāto Francijas pašapziņu un stiprināt Eiropas Savienību (ES).
Pirmdien Makronam paredzēts doties pirmajā ārvalstu vizītē prezidenta amatā, apmeklējot Berlīni un tiekoties ar Vācijas kancleri Angeli Merkeli.
Proeiropeiskais prezidents, kurš amatā stājās svētdien, vēlas ciešāku sadarbību ES, kā arī eirozonas parlamenta un budžeta veidošanu.
Viņš svētdien solīja, ka ES, kuru satricinājis Lielbritānijas lēmums izstāties no bloka, viņa prezidentūras laikā tiks "atjaunināta un tai tiks dots jauns starts".
"Pasaulei un Eiropai Francija tagad ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk, un tām ir vajadzīga Francija ar sava likteņa izjūtu," sacīja Makrons.
Tikmēr tādi ietekmīgi vācu izdevumi kā "Bild" un "Der Spiegel" jau pauduši bažas, ka Makrona prezidentūra Vācijai izmaksās papildu naudu.
