Bīstamākais cilvēks pasaulē
Pasaulē
2009. gada 25. septembris, 06:22

Bīstamākais cilvēks pasaulē

Jauns.lv

Par angli Derenu Braunu (37) mēdz teikt, ka viņš ir viens no meistarīgākajiem iluzionistiem pasaulē. Ar psiholoģiju, hipnozi un trikiem šis vīrietis spēj panākt prātam netveramas lietas.

Viņš vēsā mierā samaksā veikalā par pirkumu ar baltām papīra lapiņām, uz ielas palūdz garāmgājējam atdot naudas maku, iedvesmo cilvēkus iet aplaupīt bruņotu autofurgonu...

Anglijā Derens ir zvaigzne. Viņa aizraujošos šovus izrāda kanāls Channel 4.

Lasa domas

Kādā eksperimentā Derens pie sevis uzaicināja divus reklāmas speciālistus un pusstundas laikā palūdza izstrādāt afišu, logo un nosaukumu firmai, kas nodarbojas ar dzīvnieku izbāzeņu tirdzniecību. Pirms iziešanas no telpas Derens uz galda atstāja aizlīmētu aploksni ar skici, kurā pats bija uzzīmējis visu to, ko palūdza izdarīt reklāmas ideju speciālistiem.

Pēc noteiktā laikā Brauns atgriezās, apskatīja, ko izstrādājuši reklāmas cilvēki, un palūdza vienam no viņiem atvērt atstāto aploksni. Derens praktiski simtprocentīgi jau iepriekš bija uzzīmējis to, ko šīs pusstundas laikā radīja abi vīrieši! Vai tiešām viņš spēj lasīt citu cilvēku domas?

Nē, viņam nepiemīt spējas kā Metam Pārkmenam TV seriālā Izredzētie. Viņš savu panāk ar trikiem, psiholoģiskiem paņēmieniem un savu lielisko aktiermeistarību.

Abiem reklāmas speciālistiem Derens atklāja, ka eksperimenta tapšanā nav licis lietā nekādas burvju spējas (viņam tādu nav!). Lai panāktu vēlamo rezultātu, ieguldītas milzu pūles, psiholoģiski aprēķini un veselas komandas intensīvs darbs un plānošana.

Uz biroju reklāmas speciālisti devās taksometrā. Pa ceļam bija izliktas dažādas norādes, kam vēlāk vajadzēja ietekmēt abiem vīriešiem uzticēto uzdevumu. Tā, piemēram, vairākās vietās uz ielām bija redzami plakāti ar eņģeļa spārniem (vīri to izvēlējās par firmas logo, kā Derens bija mērķtiecīgi vēlējies). Tad pēkšņi kādā krustojumā ielu šķērsoja skolnieču bariņš debeszilos džemperos, uz kuriem bija attēloti vārti ar uzrakstu Zoo (arī šim simbolam vajadzēja atspoguļoties reklāmas ekspertu darbā). Pastāstījis par uzdevumu, Derens abiem speciālistiem ļāva ieskatīties savā izbāzeņu kolekcijā. Pats milzīgākais bija liels brūns lācis. Redzētais vīriešus iedvesmoja lāci izvēlēties par galveno tēlu plakātā. Tieši tāds arī bija Derena mērķis.

Cīņa ar zombijiem notiek pa īstam

Pirms pāris gadiem Derens veica eksperimentu ar videospēli par zombijiem. Viņš apliecināja, ka ir ieprogrammējis notikumus tā, ka viena trešdaļa spēlētāju konkrētā brīdī ieslīgst transa stāvoklī (viņi it kā stāvus iemieg). Datoru ar šo spēli ievietoja kādā krodziņā. Kad „upuris” ieslīga transā, Derena komanda puisi pārvietoja uz citu telpu. Viņam ielika rokās pēc skata īstu ieroci un atmodināja no transa. Telpā puisim lēni tuvojās aktieri, kas pārģērbti par zombijiem. Jaunietis, līdzīgi kā pirms tam spēlējot videospēli, tagad pa īstam cīnījās ar zombijiem: šāva uz tiem un bēga. Pēc skaņas signāla Derens atkal puisim lika ieslīgt transa stāvoklī un pārvietoja atpakaļ uz zāli pie datora ar videospēli. Kad puisi pilnībā atmodināja no transa, viņš spēli pabeidza ekrānā tā, it kā visu laiku būtu spēlējis to vienīgi datorā. Viņam nebija ne mazāko aizdomu vai atmiņu, ka vienubrīd pats iejuties spēles galvenā varoņa tēlā pa īstam.

Cīņa ar zombijiem

Sarīko bruņotu laupīšanu

Kādā citā eksperimentā Derens pārliecināja trīs solīdus uzņēmējus aplaupīt bruņotu autofurgonu. Mašīna ar naudu, protams, bija iepriekš sagatavota notiekošajam, bet šie vīrieši jau to nezināja. Viņiem vajadzēja apturēt auto un, draudot ar pistoli apsargam, atņemt čemodānu ar īstu naudu — 100 000 sterliņu mārciņām.

Ar šo eksperimentu Brauns vēlējās parādīt, ka psiholoģiski manipulējot ar cilvēku uzskatiem un domām, iespējams izdarīt tā, ka vīri brīvprātīgi izšķiras par labu laupīšanai. Sarunas laikā Derens pat nepiesauca vārdu „noziegums” un tiešā tekstā nenorādīja, ka jāiet zagt. Viss notika, mērķtiecīgi darbojoties uz trīs viņa izvēlēto vīriešu zemapziņu, izmantojot krāsas, mūziku un konkrētas frāzes.

Tiesa, ar visiem cilvēkiem šādi manipulēt nav iespējams. Ne velti eksperimentam no 13 kandidātiem viņš izraudzījās tikai trīs.

Derens arī apgalvo, ka ļaudis nebija devušies laupīt hipnozes iespaidā. Viņš neesot lietojis hipnozi, vien veicis viņu prātu „garīgo masāžu”. „Tu nevari piespiest cilvēku darīt to, ko viņš nevēlas,” saka Brauns. „Mans izaicinājums bija garīgi „masēt” šo cilvēku prātus, līdz viņi paši pieņem lēmumu aizturēt bruņotu autofurgonu. Es viņiem nepasniedzu to kā uzdevumu, kas jāizdara. Viņi bija pārliecināti, ka tā ir pašu ideja. Būsim reāli, ja hipnotizētājs spētu likt otram nozagt 100 000 mārciņu, to tikai palūdzot, es domāju, šie cilvēki sen vairs neuzstātos krodziņos vai Spānijas brīvdienu kūrortos.”

Viņam pārdod par baltu velti

Eksperimentā ar baltām papīra loksnītēm naudas vietā Derens novērš pārdevēja uzmanību ar sarunu: kur te ir tuvākā metro stacija, kāda skaista vieta, es te esmu pirmo reizi, cik ilgi jūs jau strādājat šajā rajonā, vai esat vietējais utt. Viņš „nopērk” gredzenu par 4500 dolāru, samaksājot par to ar balta neapdrukāta papīra gabaliņiem, un pārdevējs tos mierīgi paņem... To, ka kaut kas nav kārtībā, cilvēks atjēdzas tikai pēc laiciņa, kad triku meistars jau gabalā. Var teikt, ka ar savu nebeidzamo pļāpāšanu Derens aizrunājis veikalnieku, un viņš nav pamanījis, ko tam iedod. Taču — kā izskaidrot, ka ar pēc draudzīgas un neitrālas sarunas Brauns uz ielas palūdz svešiniekam atdot savu naudasmaku, rokaspulksteni un mājas atslēgas, un vīrs tās pilnīgi mierīgi arī atdod?

Tiesa, reizi pa reizei eksperimentos gadās pa cilvēkam, kas neuzķeras un, redzot, ka tiem grib iedot baltu papīru naudas vietā, uzreiz nikni uzsauc — eu, kas tad nu! Taču lielākā daļa kā apmāti pieņem baltas „banknotes” un atdod visu, ko burvju mākslinieks laipni palūdz...

Derens maksā ar papīrīšiem

Uzveic 9 šaha lielmeistarus

Citā eksperimentā Derens uzaicināja piedalīties deviņus Lielbritānijas izcilākos šahistus. Triku meistars spēlēja vienlaikus ar viņiem visiem!

Pirms spēles viņš TV kamerām klusu pavēsta, ka patiesībā pats ir diezgan slikts šaha spēlētājs. Zālē, kur sasēdināti visi dalībnieki, viņš lūdz pārliecināties, ka galdi nav savienoti ar datoriem un ka viņam nav mikrofona un austiņu, lai saņemtu norādes no kāda profesionāļa, kas sēž aizkulisēs.

Četras no deviņām spēlēm Derens uzvarēja, trīs zaudēja un divas beidza ar neizšķirtu. Kā tas iespējams cilvēkam, kas ar šo prāta spēli neaizraujas pat brīvajā laikā?

Šad tad Derens atklāj, kā paveic savus trikus, un šī ir viena no tādām reizēm. Puse dalībnieku spēlēja ar melnajām figūriņām, puse ar baltajām. Viņš domās katru no dalībniekiem salicis pārī ar kādu no kolēģiem. Piemēram, pirmais spēlējis pret piekto, otrais pret sesto. Derenam tikai vajadzējis atcerēties katra pārinieka veikto gājienu un atkārtot uz pretinieka galdiņa. Tā, ka faktiski visi izcilie šahisti sacentušies cits ar citu, nevis ar iluzionistu.

Taču viņi bija deviņi, un tas nav pāra skaitlis! Izrādās, visā šajā eksperimentā Derens pats spēlējis tikai vienu šaha partiju — ar devīto dalībnieku: vienīgo, kuram nebija savs „pāra spēlētājs”. Viņš salīdzinoši bija vājākais šahists šajā kompānijā — tikai koledžas šaha kluba prezidents. Viņš vēl nebija neskaitāmu turnīru laureāts kā pārējie.

Taču, kad pastāstīts, kā triks paveikts, tas zaudē savu maģiju un vairs nešķiet interesants. Lai nezaudētu intrigu, Derens eksperimentu noslēdza ar kādu neizskaidrotu mīklu. Pirms spēles vecākajam no kungiem viņš palūdza žaketes kabatā ielikt aizlīmētu aploksni. Pēc spēles Brauns uz tāfeles uzrakstīja neskaitāmu ciparu virknējumu, kas pirmajā brīdī klātesošajiem neko neizteica. Tad viņš palūdza sirmo šaha lielmeistaru atplēst aploksni. Visi cipari (izņemot pirmo, ar to viņš bija kļūdījies) sakrita. Turklāt katrs no tiem apzīmēja šaha figūru skaitu, cik palicis uz galdiņa katram no spēlētājiem. Kā viņš paredzēja un izkalkulēja šo, paliek noslēpums.

Aizraujošais šahs

Triks uz dzīvību un nāvi

Par Derena Brauna visu laiku neprātīgāko un skandalozāko triku uzskata „krievu ruleti”, kurā viņš liek uz spēles pats savu dzīvību.

No vairāk nekā 12 000 brīvprātīgo Brauns izvēlējās vienu puisi, kuram vienā no sešām revolvera aptverēm jāieliek īsta lode. Pēc tam, kad tas izdarīts, jaunietim domās pie sevis jāatkārto šis cipars — aptveres numurs, kurā viņš, Derenam neredzot, ielicis patronu.

Brauns brīdina, ja eksperimenta iznākums būs letāls, puisim nav jājūtas vainīgam, triku meistars ir parakstījis dokumentu, ka uzņemas atbildību par visu notiekošo. Viņš vēl iedrošina puisi, ka nešaus, ja nebūs simtprocentīgi pārliecināts, ka konkrētā aptvere revolverī ir tukša.

Pēc tam drošības apsvērumu dēļ puisim palūdz aiziet un apsēsties aiz stikla necauršaujamas sienas. Viņam skaļi jānoskaita no viens līdz seši, bet ar intonāciju ir aizliegts dot mājienu par aptveres numuru, kurā ir lode.

Kad cipari noskaitīti, Derens kādu brīdi sēž, domās iegrimis, un tad nāk klajā ar versiju, ka, viņaprāt, trešā aptvere ir tukša. Viņš to pie sevis atkārto vairākas reizes, tad pieliek pistoli pie deniņiem un nospiež mēlīti. Klikt! Nekas nenotiek: viņš nav kļūdījies. Tikpat zibenīgi Brauns izšauj pie deniņiem pieliktās pistoles ceturto aptveri, un arī par to viņam izrādījusies taisnība. Pie piektās viņš brīdi vilcinās, tad novērš pistoli no galvas un izšauj pret smilšu maisu, kas pakārts telpā tālāk pie sienas. Bet skaļš būkšķis nenogrand  — arī piektā aptvere izrādījusies tukša. Pāris minūtes (kas šķiet garas kā mūžība) viņš sēž, ārkārtīgi koncentrējies, par ko liecina katrs sejas muskulītis. Visbeidzot viņš paņem pistoli, pieliek pie galvas un strauji nospiež mēlīti: arī sestā aptvere bijusi tukša. Ne mirkli nevilcinoties, nākamo šāvienu viņš raida pa smilšu maisu un... Bladāc! Tajā paliek robs, un straumītē sāk ārā tecēt smiltis. Šajā „krievu ruletē” Derens Brauns ir uzvarējis.

Pastāv viedoklis, ka Brauns psiholoģiski „ieprogrammējis” ielikt lodi tieši pistoles pirmajā aptverē. Gatavojoties eksperimentam, Derens sarunā vairākkārt neitrāli un tā starp citu piesauca šo skaitli: „Izvēlies vienu no šiem cipariem un paturi to prātā. Izvēlies vienu, nav svarīgi, kurš viens skaitlis tas ir. Vai tu tagad domā par šo vienu skaitli?”

Pēc eksperimentu Brauns saņēma gūzmu kritikas. Vēl vairāk nekā par triku ar zādzību, pēc kura viņam pārmeta kriminālnoziegumu popularizēšanu.

Pret šāda eksperimenta translēšanu TV tiešajā ēterā sākotnēji ļoti negatīvi noskaņota bija arī britu policija. Viņi uzskatīja, ka tas rosinās citus paeksperimentēt līdzīgi, bet depresīvi noskaņotos ļaudis mudinās izdarīt pašnāvību.

Tā kā Apvienotajā Karalistē nav atļauts izmantot pistoles, eksperimentu filmēja Džersijas salā netālu no Francijas krastiem. Pēc tam kad publiski paziņoja, ka eksperiments nenotiks Anglijā, daudzi sāka apšaubīt, vai pārraide vispār notiks tiešraidē, kā bija solīts, un bija pārliecināti, ka tā ir iestudēta un noteikti neiztiek bez mānīšanās.

„Eksperimentā nelietoja īstu munīciju, un riskam neviens netika pakļauts,” apliecina Džersijas policijas pārvaldes galvenais šefs. „Brauna komanda uz salu atveda daudz rekvizītu, tostarp arī zināmu daudzumu ar tukšām patronām. Ir pilnīgi skaidrs, ka Džersijas policija neatļautu nevienam pakļaut sevi riskam un brīvprātīgi nošauties.”

Taču — kā bija patiesībā, zina vien pats Derens. Katrā ziņā pēc šova viņš apgalvoja, ka tas ir tikai pagodinājums viņa meistarībai, ja kāds apšauba, vai viss noticis pa īstam.

Neirolingvistiskā programmēšana

Paņēmienu, ko Brauns lieto, zinātniski dēvē par NLP jeb neirolingvistisko programmēšanu. Tā ir paņēmienu, stratēģiju un tehniku sistēma, kas ļauj izmantot cilvēka zemapziņas neierobežotās spējas. NLP speciālisti uzskata, ka tikai 6% no cilvēku rīcības ir apzinātu procesu rezultāts, pārējos 94% veido neapzinātas darbības. Taču ar zemapziņu var iemācīties sarunāties un tādējādi sasniegt mērķus, pēc kuriem tiecamies. „Nosaukumā „neirolingvistiskā programmēšana” daļa „neiro” norāda uz to, ka nepieciešams zināt un saprast procesus mūsu nervu sistēmā, kas atbildīgi par informācijas saņemšanu, glabāšanu un tālāko izmantošanu,” rakstīts Personības pilnveidošanas centra veidotajā mājaslapā internetā. „Vārds „lingvistiskā” norāda uz valodas nozīmi cilvēka domāšanas un darbības procesā. Savukārt „programmēšana” apliecina cilvēka domāšanas un darbības sistemātiskumu un secību. Tulkojumā no grieķu valodas vārds „programma” nozīmē — precīza soļu sistēma, lai sasniegtu kādu rezultātu.”

Gundega Oliņa/Foto: Bulls Press

 

Tēmas