Pasaulē
2009. gada 26. oktobris, 12:35

Karadžiča prāva atlikta līdz otrdienai

Jauns.lv

Process pret Bosnijas pilsoņkara laika serbu līderi Radovanu Karadžiču viņa prombūtnē pirmdien tika pārcelts uz otrdienas pēcpusdienu, kad prokuratūra nāks klajā ar savu sākotnējo paziņojumu.

"Ņemot vērā to, ka nav klāt apsūdzētā un viņu pārstāvoša advokāta, palāta šodien pasludina procesa pārtraukumu," 15 minūtes pēc tiesas sēdes sākuma paziņoja tiesnesis Ogons Kvons.

64 gadus vecais Karadžičs, kurš pats uzņēmies savu aizstāvību, pagājušajā trešdienā paziņoja, ka boikotēs pirmdien paredzēto procesa uzsākšanu, jo viņam neesot dots pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos.

Tiesnesis paziņoja, ka process tiks atsākts otrdien plkst. 14.15 (15.15 pēc Latvijas laika).

"Mēs pieprasām Karadžiča kunga ierašanos, lai šī tiesa vairs netiktu pakļauta obstrukcijai," norādīja Kvons.

Tiesnesis apsūdzētajam arīdzan izteica sākotnējo brīdinājumu. Ja Karadžičs turpinās "konsekventi obstruktīvo rīcību," tiesa izmantos tās rīcībā esošos līdzekļus, kas cita starpā paredz aizstāvības advokāta piespiedu noteikšanu, uzsvēra Kvons.

Tiesnešu kolēģijai tagad jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību - izskatīt lietu bez apsūdzētā klātbūtnes, noteikt Karadžičam aizstāvības advokātu, nodrošināt viņa piespiedu ierašanos vai arī apmierināt viņa prasību un atlikt procesa sākumu.

ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) Karadžičam kopumā izvirzījis 11 apsūdzības genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci saistībā ar 44 mēnešus ilgo Sarajevas aplenkumu, kura laikā gāja bojā 10 000 cilvēku, un ar 1995.gada jūlijā Srebrenicā pastrādāto 8000 musulmaņu vīriešu un pusaudžu noslepkavošanu.

Kopumā Bosnijas pilsoņkarš, kurš ilga no 1992. līdz 1995.gadam, prasīja aptuveni 100 000 dzīvību, bet apmēram 2,2 miljoni cilvēku bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.

Karadžičs, kuram draud mūža ieslodzījums, savu vainu noliedz. Tiesā iesniegtajā dokumentā viņš norāda, ka "nekad nav plānojis, izmeklējis, pavēlējis, izdarījis vai kā citādi palīdzējis vai kūdījis uz apsūdzībā izvirzītajiem noziegumiem".

Kā iepriekš ziņots, bijušais serbu līderis apgalvo, ka ASV diplomāts Ričards Holbruks 1996.gadā viņam garantējis imunitāti saistībā ar iespējamām apsūdzībām kara noziegumos.

Holbruks bija viens no galvenajiem autoriem Deitonas miera līgumam, ar kura noslēgšanu tika izbeigts Bosnijas karš. Diplomāts noliedz, ka būtu Karadžičam solījis imunitāti.

Prokuratūra uzskata, ka Karadžičs ir atbildīgs par kolektīvu noziedzīgu sazvērestību nolūkā "uz visiem laikiem aizvākt" musulmaņus un horvātus no tām Bosnijas un Hercegovinas teritorijām, uz kurām pretendēja serbi.

Karadžičs tika arestēts pagājušā gada jūlijā Belgradā pēc 13 gadus ilgas bēguļošanas.

LETA

Tēmas