Francija un Vācija atbalstīs vienu un to pašu kandidātu ES prezidenta amatam

 Francijas prezidents Nikolā Sarkozī žurnālistiem Briselē pēc ES samita piektdien teica, ka par to viņš ir vienojies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Šāda vienošanās varētu būtiski mazināt Lielbritānijas ekspremjera Tonija Blēra iespējas ieņemt ES prezidenta posteni.

ES prezidējošā valsts Zviedrija ir paziņojusi, ka sāks konsultācijas par ES prezidenta un ārlietu ministra amatu kandidātiem, tiklīdz Čehijas prezidents Vāclavs Klauss būs parakstījis likumu par ES Reformu jeb Lisabonas līguma ratifikāciju. Šis līgums paredz izveidot abus amatus. Čehija ir vienīgā no ES 27 dalībvalstīm, kas vēl nav ratificējusi ES Reformu līgumu.

Paredzams, ka novembra vidū notiks ES ārkārtas samits, lai apspriestu kandidatūras šim amatiem.

Briseles politiskajās aizkulisēs jau tiek runāts par vairākiem ES prezidenta amata kandidātiem - Lielbritānijas ekspremjeru Toniju Blēru, lai gan viņa atbalstītāju skaits pēdējās dienās būtiski samazinājies, Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru, Nīderlandes valdības vadītāju Janu Peteru Balkenendi, Beļģijas ministru prezidentu Hermanu van Rompiju un bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.