Merkele Parīzē godina Pirmajā pasaules karā kritušo piemiņu
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī trešdien Parīzē uzņem Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai godinātu Pirmajā pasaules karā kritušo piemiņu, un šī ir pirmā reize, kad Vācijas līderis piedalās Francijas Pamiera dienas parādē.
Viņi no jauna iedegs liesmu pie Nezināmā kareivja kapa Triumfa arkas pakājē, ar savu kopīgo parādīšanos simbolizējot jaunu soli Francijas un Vācijas attiecībās.
Šis pasākums notiek tikai divas dienas pēc tam, kad Sarkozī līdz ar citiem Eiropas līderiem Berlīnē piedalījās svinībās par godu 20.gadadienai kopš Berlīnes mūra krišanas.
Vācijas līderi ir piedalījušies Pamiera dienas pasākumos Francijā arī iepriekš - visspilgtākā bija reize, kad kanclers Helmūts Kols spieda roku Francijas prezidentam Fransuā Miterānam Verdenā, kur risinājās viena no smagākajām Pirmā pasaules kara kaujām.
Taču Merkeles vizīte būs pirmā reize, kad kāds Vācijas līderis piedalās ceremonijās Parīzē, lai atzīmētu Vācijas padošanos pēc četrus gadus ilgā ierakumu kara, kurā gāja bojā miljoniem cilvēku.
Abi līderi ievēros īsu klusuma brīdi pie Triumfa arkas, un viņiem līdzās stāvēs Francijas un Vācijas brigādes karavīri un abu valstu bruņoto spēku virsnieki.
Klusums 11.mēneša 11.dienas 11.stundā iezīmē brīdi pirms 91 gada, kurā visā Eiropā apklusa lielgabali, kad Vācija un sabiedroto spēki parakstīja pamiera līgumu.
Pēc tam Sarkozī un Merkele teiks īsas runas, iededzot liesmu pie Nezināmā kareivja kapa.
Abu līderu attiecības bija saspīlētas pagājušajā gadā, kad Francijas prezidents nebija apmierināts ar Vācijas gauso reakciju uz globālo ekonomisko krīzi. Taču pēdējos mēnešos tās ir uzlabojušās, un pagājušā mēneša beigās Merkele ieradās Parīzē, lai pusdienotu kopā ar Sarkozī tikai dažas stundas pēc tam, kad Vācijas likumdevēji bija apstiprinājuši viņas atgriešanos jaunās labējo spēku koalīcijas vadītājas amatā.
Sarkozī šonedēļ paziņoja, ka viņš vēlas padarīt 11.novembri par "Francijas un Vācijas samierināšanās dienu, lai būvētu kopīgu nākotni".
"Laikā, kad mūsu vācu draugi svin savas apvienošanās 20.gadadienu, man šķiet, ka ir pienācis laiks mums ar Angelu Merkeli Parīzē kopīgi pieminēt un godināt karavīru piemiņu un svinēt mieru, par kuru viņi sapņoja ierakumos," teikts prezidenta paziņojumā.
Pēdējais franču Pirmā pasaules kara veterāns - itāliešu imigrants Lacare Pontičelli, kurš meloja, norādot savu vecumu, lai pievienotos Ārzemju leģionam un cīnītos ierakumos, - pagājušajā gadā nomira 110 gadu vecumā.
Pontičelli bija pēdējais no vairāk nekā astoņiem miljoniem vīru, kuri cīnījās zem Francijas karoga karā, kas saplosīja Eiropu. Liela daļa kauju, kurās gāja bojā aptuveni 10 miljoni cilvēku, risinājās ierakumos Francijas ziemeļos.
Tā dēvētais Lielais karš nebūt nebija "karš, kas izbeidz visus karus", tas tikai uzdeva toni XX gadsimta brutalitātei, kaut gan kauju laukos kritušo skaita ziņā tam reti kas var līdzināties.
LETA
