Pasaulē
2009. gada 20. novembris, 09:15

ES prezidents van Rompijs sola rīkoties, lai izvestu Eiropu no "īpaši grūtiem laikiem"

Jauns.lv

Jaunizraudzītais Eiropas Savienības (ES) prezidents Beļģijas premjerministrs Hermans van Rompijs naktī uz piektdienu solīja virzīties "soli pa solim", lai palīdzētu izvest Eiropu no "īpaši grūtiem laikiem, raižu, nedrošības un paļāvības trūkuma perioda".

 "Mēs pārdzīvojam īpaši grūtus laikus. Finanšu krīzi un tās dramatisko ietekmi uz nodarbinātību un budžetiem, klimata krīzi, kas apdraud mūsu izdzīvošanu. Raižu, nedrošības un paļāvības trūkuma periodu. Tomēr šīs problēmas ir pārvaramas ar mūsu valstu kopīgiem centieniem," sacīja van Rompijs pirmajā runā kopš izraudzīšanas jaunajam amatam.

Van Rompijs jau ir izpelnījies atzinību ar to, ka nepilna gada laikā kopš iecelšanas par Beļģijas premjerministru ir spējis saturēt kopā Beļģijas nestabilo valdības koalīciju.

"Lai gan ir sevišķi grūti atteikties no manas valsts vadīšanas, es pieņemu jūsu lēmumu un pateicos par godu, ko man esat izrādījuši. Es neparedzēju izraudzīšanu šim augstajam amatam .. bet no šī vakara es to pieņemšu ar pārliecību," sacīja van Rompijs.

"Pat ja vienotība vēl arvien ir mūsu spēks, mūsu dažādība vēl arvien ir mūsu bagātība," sacīja van Rompijs preses konferencē pēc iecelšanas jaunajā amatā, uzsverot ES dalībvalstu individualitāti.

"Katrai valstij ir savas vēsture, sava kultūra, savs darbības veids. Mūsu ceļojums var būt uz kopīgu mērķi, bet mēs visi ņemsim līdz atšķirīgu bagāžu. To noliegt būtu neproduktīvi. Bez cieņas pret mūsu dažādību mēs nekad neveicināsim mūsu vienotību. Es vienmēr paturēšu prātā šo principu," sacīja van Rompijs.

Jaunā ES ārlietu ministre Ketrīna Eštone no Lielbritānijas kopš pagājušā gada oktobra ir ES tirdzniecības komisāre un šajā amatā ir radījusi labu iespaidu, tomēr viņai ir maza pieredze ārlietās.

"ES uzskatu, ka mana pieredze runās pati par sevi. Vai es esmu ego uz kājām? Nē, neesmu. .. Vērtējiet mani pēc tā, ko es daru, un es uzskatu, ka jūs būsiet apmierināti ar iznākumu," Eštone sacīja reportieriem.

Eštone sacīja, ka uzskata izraudzīšanu jaunajam amatam par lielu privilēģiju. "Es biju pirmā [ES] komisāre sieviete no Lielbritānijas, pirmā sieviete tirdzniecības komisāra amatā, tāpēc arī lepojos ar to, ka esmu pirmā sieviete augstā pārstāvja [ārlietās] amatā," teica Eštone.

Eštone vēlāk intervijā britu raidsabiedrībai BBC pauda cerību, ka ES kļūs par "ekonomikas lielvaru".

ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija paziņoja, ka ES prezidenta un ārlietu ministres ievēlēšana padara ES par vēl spēcīgāku ASV partneri.

"Šie divi jaunie amati un ar tiem saistītās pārmaiņas, kas stāsies spēkā 1.decembrī Lisabonas līguma īstenošanas rezultātā, stiprinās ES un ļaus tai būt par vēl spēcīgāku ASV partneri," teikts Baltā nama paziņojumā.

"Savienotajām Valstīm nav spēcīgāka partnera par Eiropu drošības un labklājības veicināšanā pasaulē," paziņoja Baltā nama administrācija.

ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone apsveica ES prezidenta un ārlietu ministres iecelšanu kā "pagrieziena punktu Eiropai un tās lomai pasaulē". "Es gaidu ciešu sadarbību ar viņiem, lai stiprinātu un paplašinātu mūsu partnerību - no stabilitātes panākšanas Afganistānā līdz Irānas saistību kodolieroču neizplatīšanā ievērošanas nodrošināšanai un visaptveroša miera veicināšanai Tuvajos Austrumos, kā arī daudzos citos kopīgos mērķos," sacīja Klintone.

"Pēc šo izcilo līderu iecelšanas es esmu pārliecināta vairāk nekā jebkad, ka mēs kopā varam veidot mierīgāku un labklājības pilnāku pasauli," piebilda Klintone.

ES cer, ka abu jauno amatu izveide var būt atbilde uz bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera slaveno jautājumu: kuram zvanīt, kad gribat runāt ar Eiropu? "Es ar nepacietību gaidu pirmo zvanu," van Rompijs sacīja preses konferencē pēc izraudzīšanas jaunajam amatam.

"Kisindžera jautājums tagad ir atrisināts," sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. "[ASV] valsts sekretāram vajadzētu zvanīt Ketijai Eštonei - viņa ir mūsu ārlietu ministre," piebilda Barrozu.

Barrozu atzina, ka van Rompija iecelšana par ES prezidentu ir "cieņas apliecinājums Beļģijai", kur atrodas ES galvenās institūcijas. Komentējot Eštones izraudzīšanu ES ārlietu ministra amatam, Barrozu sacīja, ka "ir svarīgi, lai Lielbritānija paliktu Eiropas projekta sirdī".

62 gadus vecais van Rompijs ir Beļģijas labēji centriskās partijas "Kristīgie demokrāti un flāmi" politiķis. No 1993. līdz 1999.gadam viņš bija vicepremjers, 2007.-2008.gadā - parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs, no 2008.gada - premjerministrs.

53 gadus vecā Leiboristu partijas politiķe baronese Eštone ir bijusi dažādos amatos Lielbritānijas valsts pārvaldes iestādēs, 2007.-2008.gadā viņa bija Lordu palātas līdere, bet kopš pagājušā gada oktobra - ES tirdzniecības komisāre.

ES prezidenta un ārlietu ministra amatus paredz izveidot ES Reformu jeb Lisabonas līgums, kas stāsies spēkā 1.decembrī.

ES prezidentu un ārlietu ministri izvēlējās bloka valstu līderi ceturtdienas vakarā ES samitā Briselē. Latvija, kuru samitā pārstāv premjers Valdis Dombrovskis, par savu kandidāti ES prezidenta amatam bija izvirzījusi eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

BNS