Hadronu paātrinātājā notikušas pirmās elementārdaļiņu sadursmes

 LHP piektdien tika atkal iedarbināts pēc 14 mēnešu ilga remonta, un pirmdien zinātnieki tajā izraisīja pirmās protonu staru kūļu sadursmes.

Zinātnieki pauda prieku, ka panākuši tik strauju progresu pavisam neilgā laikā pēc LHP atkaliedarbināšanas. "Tas ir liels sasniegums nonākt tik tālu tik īsā laikā. Tomēr mums ir jāsaglabā perspektīvas izjūta - vēl ir daudz jāizdara, pirms mēs varēsim uzsākt LHP fizikas programmu," sacīja CERN ģenerāldirektors Rolfs Hoiers.

LHP pirmo reizi tika izmēģināts pagājušā gada 10.septembrī, un tas tika būvēts ar mērķi radīt "Lielā sprādziena" apstākļus, līdzīgus tiem, kādos radies Visums. Taču jau pēc desmit dienām - 20.septembrī - tas tika slēgts, jo paātrinātāja tunelī bija notikusi hēlija noplūde.

LHP ir lielākais un sarežģītākais aparāts, kāds jebkad izgatavots. Cieši noslēgtais paātrinātāja 27 kilometrus garais riņķveida galvenais tunelis atrodas apmēram 100 metru dziļumā zem Francijas un Šveices robežas. Tā būvniecība izmaksāja 10 miljardus Šveices franku (apmēram 4,5 miljardus latu) un ilga aptuveni 20 gadus.

Zinātnieki visā pasaulē gaida datus par paātrinātājā sarīkoto elementārdaļiņu sadursmju rezultātiem. Iespējams, šo sadursmju rezultātā varētu rasties matērija. Tas apstiprinātu teoriju, ka eksistē Higsa bozons jeb Higsa daļiņa, kas matērijai piešķir masu.

Taču pastardienas sludinātāji izteikuši bažas, ka eksperimentos varētu rasties antimatērija jeb melnie caurumi. Šie izteikumi vairoja publikas interesi par elementārdaļiņu fiziku pirms paātrinātāja iedarbināšanas. CERN apgalvo, ka šādām bažām nav pamata.

LHP tiek izmantoti apmēram 1200 magnēti, lai noliektu protonu staru kūļus pretējos virzienos pa tuneli tuvu gaismas ātrumam. Atsevišķos punktos šie kūļi krustojās, saduroties ar milzīgu enerģiju, un sadursmju rezultātus noteica četri galvenie detektori šajos punktos.