Hadronu paātrinātājā sasniegts rekordliels enerģijas līmenis
Pasaulē lielākajā elementārdaļiņu paātrinātājā - lielajā hadronu paātrinātājā (LHP), kas atrodas tunelī zem Francijas un Šveices robežas, pirmdien tika sasniegts lielākais enerģijas līmenis, kāds jebkad panākts kādā no elementārdaļiņu paātrinātājiem, paziņoja Eiropas Kodolizpētes organizācija (CERN).
"CERN lielais hadronu paātrinātājs šodien agrā rītā ir kļuvis par elementārdaļiņu paātrinātāju ar vislielāko enerģiju, paātrinot savus protona staru kūļus līdz 1,18 teraelektronvoltu enerģijai," teikts CERN paziņojumā.
Viens teraelektronvolts (TeV) ir ekvivalents lidojoša oda enerģijas līmenim. CERN grib sasniegt LHP maksimālo enerģijas līmeni - 7,0 teraelektronvoltus jeb triljonu elektronvoltu.
Iepriekšējo pasaules rekordu uzstādīja ASV Fermī Nacionālās paātrinātāju laboratorijas Tevatronu paātrinātājs, 2001.gadā sasniedzot 0,98 teraelektronvoltus.
LHP 20.novembrī tika atkal iedarbināts pēc 14 mēnešu ilga remonta, un 23.novembrī zinātnieki tajā izraisīja pirmās protonu staru kūļu sadursmes.
LHP pirmo reizi tika izmēģināts pagājušā gada 10.septembrī, un tas tika būvēts ar mērķi radīt "Lielā sprādziena" apstākļus, līdzīgus tiem, kādos radies Visums. Taču jau pēc desmit dienām - 20.septembrī - tas tika slēgts, jo paātrinātāja tunelī bija notikusi hēlija noplūde.
LHP ir lielākais un sarežģītākais aparāts, kāds jebkad izgatavots. Cieši noslēgtais paātrinātāja 27 kilometrus garais riņķveida galvenais tunelis atrodas apmēram 100 metru dziļumā zem Francijas un Šveices robežas. Tā būvniecība izmaksāja 10 miljardus Šveices franku (apmēram 4,5 miljardus latu) un ilga aptuveni 20 gadus.
Zinātnieki visā pasaulē gaida datus par paātrinātājā sarīkoto elementārdaļiņu sadursmju rezultātiem. Iespējams, šo sadursmju rezultātā varētu rasties matērija. Tas apstiprinātu teoriju, ka eksistē Higsa bozons jeb Higsa daļiņa, kas matērijai piešķir masu.
Taču pastardienas sludinātāji izteikuši bažas, ka eksperimentos varētu rasties antimatērija jeb melnie caurumi. Šie izteikumi vairoja publikas interesi par elementārdaļiņu fiziku pirms paātrinātāja iedarbināšanas. CERN apgalvo, ka šādām bažām nav pamata.
LHP tiek izmantoti apmēram 1200 magnēti, lai noliektu protonu staru kūļus pretējos virzienos pa tuneli tuvu gaismas ātrumam. Atsevišķos punktos šie kūļi krustojās, saduroties ar milzīgu enerģiju, un sadursmju rezultātus noteica četri galvenie detektori šajos punktos.
