Tiesā izskata Kosovas neatkarības likumību

Serbija, Kosova un 29 valstis, arī Krievija un ASV, darīs zināmus Hāgā bāzētajai Starptautiskajai tiesai līdz šim slepenībā turētos argumentus, un tiesa pēc tam izteiks savu viedokli par Kosovas rīcības likumību.

Noklausīšanās sēdes ilgs līdz 11.decembrim, un tajās tiks izskatīts jautājums par "Kosovas pašvaldības pagaidu institūciju vienpusēji pasludinātās neatkarības atbilstību starptautiskajām tiesībām".

Kosovas lēmums atdalīties no Serbijas 2008.gada 17.februārī izraisīja sašutumu Belgradā, kura joprojām uzskata šo etnisko albāņu apdzīvoto dienvidu teritoriju par savas vēstures un kultūras neatņemamu sastāvdaļu.

Krievija brīdināja, ka šāda rīcība radīs bīstamu precedentu separātistiem visā pasaulē, un tas atbalsojās Maskavas atbalstā diviem dumpīgajiem Gruzijas reģioniem pagājušā gada augustā.

Vairāk nekā 60 valstis ir atzinušas Kosovas valstiskumu, arī 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. ES uz Kosovu nosūtījusi plašu tieslietu un policijas misiju, lai palīdzētu šim nabadzībā slīgstošajam reģionam veidot neatkarīgai valstij nepieciešamās institūcijas.

Serbijai, kuru enerģiski atbalsta tās sabiedrotā Krievija, izdevās 2008.gada 8.oktobrī panākt ANO Ģenerālās Asamblejas piekrišanu izskatīt Kosovas rīcību Starptautiskajā tiesā Nīderlandē.

Neviena no pusēm nav darījusi zināmus savus plānotos argumentus, taču Belgrada cer, ka tiesas sēdes tai dos pietiekamu svaru, lai atsāktu sarunas par Kosovas statusu.

Vilšanās par ilgo un acīmredzami nesamierināmo procesu lika ASV un lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu atbalstīt Kosovu ar tās aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 90% ir albāņu izcelsmes.

Serbija un citas valstis, kuras atsakās atzīt Kosovu, acīmredzot norādīs tiesnešiem uz faktu, ka starptautiskās tiesības neļauj mainīt valsts robežas, kā to izdarīja Priština, atdaloties no Serbijas, uzskata Asera institūta pārstāvis Stīvens Blokmans, kurš specializējies starptautiskajās tiesībās.

Savukārt Kosovas atbalstītāji acīmredzot apgalvos, ka "Serbijas valdība, kas nerespektēja Kosovas tautas tiesības uz pašnoteikšanos un cilvēktiesības, tik lielā mērā apspieda to, ka šāda starptautiskās kolonizācijas situācija nevar turpināties", piebilst Blokmans.

Līdz pagājušajam gadam Kosova atradās ANO pārraudzībā pēc NATO gaisa triecienu kampaņas, kas tika izvērsta 1999.gadā, lai bijušais serbu diktators Slobodans Miloševičs izbeigtu represijas pret etnisko albāņu separātistiem.

Starptautiskā tiesa izskata strīdus starp suverēnām valstīm, taču ANO var arī lūgt to izteikt konsultējošu viedokli arī citos juridiskos jautājumos. Kopš savas darbības sākuma 1946.gada aprīlī tā izteikusi jau 25 šādus konsultējošus viedokļus, taču tie nav saistoši.