NATO un Krievija cenšas nogludināt attiecības
NATO un Krievija trešdien centās mazināt spriedzi abu pušu attiecībās, ko radīja Maskavas otrdien izplatītais paziņojums par iespējamo nepiedalīšanos piektdien plānotajā ārlietu ministru sanāksmē.
"Esmu pārliecināts, ka šī būs nozīmīga uz nākotni vērsta sanāksme," žurnālistiem pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens.
"Mums priekšā ir smagas sarunas, to es varu apstiprināt. Bet es esmu pārliecināts, ka visas NATO un Krievijas padomes dalībvalstis ir gatavas meklēt konstruktīvu risinājumu," sacīja Rasmusens.
"Esmu diezgan drošs, ka mēs spēsim rast nepieciešamos kompromisus," viņš piebilda.
Otrdien Maskava centās panākt, lai piektdienas ārlietu ministru sanāksmē tiktu apspriests prezidenta Dmitrija Medvedeva ierosinātais Eiropas kolektīvās drošības līguma projekts.
Piektdienas tikšanās laikā sagaidāms, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un citu NATO dalībvalstu ārlietu ministri apspriedīs ceļa karti NATO un Krievijas ciešākai sadarbībai.
"Tikšanās notiks, un Lavrova kungs ieradīsies," aģentūrai AFP pavēstīja Krievijas pastāvīgais sūtnis NATO Dmitrijs Rogozins, piebilstot, ka otrdienas vakarā notikusī viņa un Rasmusena tikšanās "pielikusi punktu" iepriekšējām nesaskaņām.
Otrdien Krievijas pārstāvniecība NATO īsā paziņojumā norādīja, ka Krievijas un NATO ārlietu ministru sanāksme esot "zem jautājuma zīmes", nesniedzot sīkākus paskaidrojumus par iespējamo sarunu atcelšanas iemeslu.
Piektdien paredzētā ārlietu ministru sanāksme NATO un Krievijas padomes ietvaros būs augstākā līmeņa sarunas kopš NATO un Krievijas attiecību iesaldēšanas 2008.gadā pēc Krievijas un Gruzijas militārā konflikta. Reaģējot uz konfliktu Dienvidkaukāzā, NATO iesaldēja attiecības ar Krieviju, savukārt šogad aprīlī NATO valstu un valdību vadītāji nolēma atjaunot dialogu ar Maskavu, un jūnijā notika NATO un Krievijas padomes sanāksme aizsardzības ministru līmenī.
Pēc NATO preses pārstāvja Džeimsa Apaturaja vārdiem, tikšanās, kurā Krieviju pārstāvēs ārlietu ministrs Lavrovs, ļaus likt pamatu arī NATO ģenerālsekretāra Rasmusena gaidāmajai Maskavas vizītei, kas paredzēta no 15. līdz 17.decembrim.
Krievija izteikusi vēlmi, lai piektdienas sanāksmes laikā tiktu pārrunāts Medvedeva svētdien publiskotais Eiropas kolektīvās drošības līguma projekts. Medvedevs svētdien norādīja, ka šāds līgums palīdzētu pasaulei "beidzot atbrīvoties no Aukstā kara mantojuma".
Maskava jau vairāk nekā gadu popularizē ideju par šāda līguma nepieciešamību, lai gan Rietumos šis priekšlikums uzņemts vēsi. Vairākas augstas amatpersonas, tostarp Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnērs, paudušas nostāju, ka Eiropai nav nepieciešamas jaunas drošības struktūras.
Maskavas projektā teikts, ka valstis, kuras parakstītu šo līgumu, "neveiktu, nepiedalītos un neatbalstītu darbības, kuras būtiski ietekmētu citas līgumslēdzējas puses drošību". Tāpat līguma dalībnieces apņemtos neļaut savu teritoriju izmantot uzbrukumam citām līguma dalībvalstīm vai darbībām, kas būtiski ietekmētu to drošību. Tomēr līgumā nav konkretizēts, kas tās būtu par darbībām.
Līguma projektā uzsvērta ANO nozīme, norādot, ka ANO Drošības padome, kurā Maskavai ir veto tiesības, ir "galvenā atbildīgā par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu".
Maskava jau ilgstoši pauž neapmierinātību par NATO aktivitātēm bijušajās padomju bloka zemēs, un pagājušā gada jūnijā Medvedevs nāca klajā ar iniciatīvu noslēgt Eiropas kolektīvās drošības līgumu.
BNS
