Lietuva aptur Ignalinas atomelektrostacijas darbību

26 gadus vecā reaktora atslēgšana ilgusi visu vecā gada pēdējo dienu - tā jauda pamazām tika samazināta no 1300 megavatiem līdz 250 megavatiem, līdz beidzot elektroenerģijas ražošana tika pilnībā apturēta.

Sagaidāms, ka pašas atomelektrostacijas demontēšana aizņems 25 gadus un izmaksās aptuveni vienu miljardu eiro (702,8 miljonus latu), no kā lielāko daļu segs ES.

Stājoties Eiropas Savienībā, Lietuva apņēmās spēkstacijas otro energobloku slēgt 2009.gada beigās. Pirmais Ignalinas energobloks tika slēgts jau 2004.gadā.

Briseles prasība slēgt Ignalinas AES pamatota ar apsvērumu, ka spēkstacijā izmantoti tādi paši RBMK tipa reaktori kā Černobiļas atomelektrostacijā, kur 1986.gadā notika vēsturē lielākā civilā kodolkatastrofa.

Daļa Lietuvas politiķu 2009.gadā kādu laiku nesekmīgi centās panākt no Eiropas Komisijas (EK) atļauju pagarināt AES darbu līdz 2018.-2020.gadam.

Atomelektrostacija nodrošināja aptuveni 80% no Lietuvas elektroenerģijas patēriņa, kā arī piegādāja elektroenerģiju Latvijai un Igaunijai.

Elektrības imports no Krievijas un ar gāzi kurināmo termoelektrostaciju izmantošana vidējo elektroenerģijas cenu palielinās no pašreizējiem sešiem centiem (1,2 santīmiem) par kilovatstundu līdz 15 centiem (3 santīmiem). Līdz ar to cena gala patērētājiem pieaugs no pašreizējiem 35,8 centiem (7,3 santīmiem) līdz 44,9 centiem (9,2 santīmiem) par kilovatstundu, liecina Lietuvas Enerģētikas ministrijas aprēķini.

Kā iepriekš ziņoja biznesa portāls "Nozare.lv", AS "Latvenergo" eksperti paredz, ka Baltijas tirgū elektroenerģijas cenas varētu palielināties par aptuveni 30%.

Pēc analītiķu aprēķiniem, AES slēgšanas izraisītā elektrības cenu celšanās varētu samazināt Lietuvas 2010.gada iekšzemes kopproduktu par vienu procentpunktu.

Lietuva 2010.gada 1.janvārim gatavojusies nopietni, un Lietuvas rezerves ģenerējošās jaudas ir spējīgas kompensēt Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas zaudējumu, tomēr to ekspluatācija ir dārga. Tātad daudz dārgāks kā Ignalinas ekspluatācijas gadījumā būs arī to ekspluatācijas gala produkts – elektroenerģija. Tāpēc Lietuvai un Latvijai būtu īstermiņā jāorientējas uz lētākas importētās elektroenerģijas iepirkšanu no Krievijas, Baltkrievijas, Igaunijas, liecina kompānijas "Lietuvos Energija" pārstāvju Antana Jankauska un Renatas Gaudinskaites AS "Latvenergo" žurnālam "Energo Forums" sniegtā informācija.

"Lietuvos Energija" eksperti norāda, ka Ignalinas AES slēgšanas rezultātā būtiski palielināsies elektroenerģijas tranzīta plūsmas – īpaši tas skars tieši Latvijas energotīklus.

Lietuva decembra sākumā oficiāli sākusi meklēt investoru, kam būs jāuzceļ un jāpārvalda jaunā Visaginas atomelektrostacija (AES), izsludinot Eiropas Savienības (ES) oficiālajā vēstnesī konkursu, kurā pieteikumi jāiesniedz līdz nākamā gada 29.janvārim.

Konkursa sludinājumā norādīts, ka Lietuva meklē vienu vai vairākus investorus ar vērā ņemamu pieredzi šai jomā. Investors iegūs jaunās spēkstacijas akciju kontrolpaketi, bet pārējās akcijas piederēs Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas nacionālajām energokompānijām.

Iepriekš Lietuva tika paziņojusi, ka par tiesībām būvēt jauno AES varētu sacensties Zviedrijas enerģētikas grupa "Vattenfall", Vācijas RWE un E.ON, Francijas EDF un "Suez-GDF", Itālijas "Enel" un Spānijas "Iberdola".

Interesi izrādījušas arī Francijas "Areva", Spānijas "Endesa", ASV "General Electric-Hitachi" un "Westinghouse", kā arī Lielbritānijas "Nukem", Kanādas "Atomic Energy of Canada Limited" un Japānas "Mitsubishi Heavy Industries".

Jaunā Visaginas kodolspēkstacija tiks celta līdzās vecajai Ignalinas AES, ko paredzēts slēgt šā gada beidzamajā dienā. Tās atklāšana sākotnēji tika plānota jau 2015.gadā, bet projekta sākums iekavējies, un premjerministrs Andrjus Kubiļus nesen izteicās, ka jaunā AES varētu sākt darboties ne vēlāk kā 2020.gadā.

Lēsts, ka Visaginas AES būve izmaksās vismaz trīs līdz piecus miljardus eiro (2,1 līdz 3,5 miljardus latu).