Zinātnieki pirmoreiz fiksējuši „Dieva daļiņas”
Enriko Fermī vārdā nosauktajā Nacionālajā paātrinājumu laboratorijā, ASV, iespējams, atklāts Higsa bozons jeb „Dieva daļiņa”. To fiksējis „Tevatron” paātrinātājs, kas uzskatāms par galveno Lielā hadronu paātrinātāja konkurentu.
Par šo atklājumu savā blogā raksta fiziķis Tomazo Dorigo no Paduī universitātes, ziņo The Daily Telegraph. Viņš raksta: „Mani sasniegušas baumas no diviem avotiem par to, ka „Tevatronā” iegūti zināmi pierādījumi Higsa bozona eksistencei”. Zinātnieks ir par 99.7 procentiem pārliecināts, ka baumas izrādīsies patiesas.
„Tevatrons” ir milzīgs elementārdaļiņu paātrinātājs, kas jaudas ziņā atpaliek tikai no Lielā hadronu paātrinātāja. Tas uzstādīts Enriko Fermī vārdā nosauktajā nacionālajā paātrinājumu laboratorijā Fermilab Batāvijas pilsētā Ilinoisas štatā, ASV, netālu no Čikāgas. Paredzams, ka Lielais hadronu paātrinātājs aizstās „Tevatronu”, kad būs spējīgs darboties ar pilnu jaudu.
27 darbības gadu laikā „Tevatrons” nespēja atklāt Higsa bozonu. Tomēr, neskatoties uz to, ka visa mediju uzmanība pēdējā laikā pievērsta Lielajam hadronu paātrinātājam, amerikāņu paātrinātājs ir sašaurinājis lauku, kurā meklējamas „Dieva daļiņas”.
2009.gadā Fermī laboratorijas fiziķi paziņoja, ka izredzes atklāt Higsa bozonu līdz 2010.gada beigām vērtējamas kā 50 pret 50. Žurnāls New Scientist raksta, ka „Tevatron” darba rezultātus plānots publiskot Starptautiskajā augsto enerģiju fizikas konferencē Parīzē, šā gada 22.jūlijā.
Higgs izvirzīja hipotēzi par to, ka Visumu caurvij netverams lauks, ko veido bozoni – daļiņas, ar kuru palīdzību matērija iegūst masu un tādejādi arī formu. Kad elementārdaļiņas virzās cauri šim laukam, bozoni daudzām no tām faktiski „pielīp”, palielinot to masu, savukārt citām daļiņām ļauj lidot, tās neapgrūtinot. Piemēram gaismas daļiņas jeb fotoni neizjūt Higsa bozonu ietekmi un tiem nav masas.
Šīs daļiņas atklāšana palīdzēs rast atbildes uz daudziem jautājumiem. Piemēram, kas tieši notika Lielā sprādziena laikā? Kā Visumā radās gaisma? Un kādēļ matērijai piemīt masa?
Lielais hadronu paātrinātājs tika palaists 2008.gada 10.septembrī. Tas ir pats dārgākais fizikas „instruments” pasaules vēsturē, kura uzstādīšanas izmaksas pārsniedz 6 miljardus eiro. Lielā hadronu paātrinātāja darbību kūrē Ženēvā bāzētā Eiropas kodolpētījumu organizācija (CERN). Zinātnieku galvenais mērķis ir tā saucamā Higsa bozona meklēšana.
Kasjauns.lv/Foto:Fermilab
