Pusaudzes murgs, nonākot prestižā sumo skolā

­

Pusaudze nespēja noticēt, ka ir kļuvusi par pirmo meiteni no rietumiem, kura tika uzaicināta iestāties Japānas labākajā sumo cīkstoņu skolā. Tomēr Semijas sajūsmu drīzumā nomainīja šoks. Stingrās skolas disciplīna jaunajai meitenei paredzēja ļoti stingru dienas režīmu. Skolotāju vadībā Semija tika piespiedu kārtā uzbarota līdz 146 kilogramu svaram.

Tagad Semijai ir sešpadsmit un viņa stāsta: „Es biju tik priecīga iekļūt prestižajā skolā. Bet drīzumā prieks pazuda, jo mans reitings bija zems. Man nācās celties piecos no rīta, lai gatavotu pārējiem audzēkņiem brokastis. Neviens nerunāja angliski un es nesapratu, par ko ir runa lekcijās. Man pastāvīgi bija nelaba dūša no visiem tiem ēdieniem, kas bija jāapēd.”

Kvīnslendā, Austrālijā dzīojošā Semija tika uzaicināta uz Totori Johoku vidusskolu Japānā pēc tam, kad bija ieguvusi zelta medaļu Sumo pasaules čempionātā, kas 2008.gadā norisinājās Igaunijā.

Pēc ierašanās jaunajā mācību iestādē, skolotāji spieda viņai ēst taukainus ēdienus ar olām un gaļas gabaliem – piecas porcijas vienā ēdienreizē. Ja Semija nevarēja vairāk ieēst, skolotāji uz viņu bļāva, līdz viņa pievarēja visas porcijas.

Semija atceras: „Katru rītu viens un tas pats – ēst, ēst un vēlreiz ēst.” Dienā meitene uzņēma aptuveni 5500 kalorijas, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk par vidēji ieteicamo sieviešu dienas devu.

Pēc sešiem mēnešiem Semija izmisumā lūdza savus vecākus vest viņu mājās. Tēvs Vorens lika sakrāmēt mantas, nevienam nestāstot par plāniem doties projām, un paņemt tās līdzi uz nākamajām sacīkstēm. Viņš stāsta: „Biju šokā, meitu ieraugot. Viņa bija pamatīgi uzēdusies, kļuvusi lēna un neveikla. Semija izskatījās nelaimīga.”

2009.gada septembrī viņa atgriezās mājās, kur viņas vilšanās kļuva vēl lielāka, jo Austrālijas Sumo federācija aizliedza viņai piedalīties sacensībās, lēmumu pamatojot ar bēgšanu no prestižās skolas.

Lai arī laimīgi atgriezusies mājās, Semija atklāj, ka viņas sirds ir salauzta: „Es tik ļoti mīlu sumo, bet tagad man ir aizliegts cīkstēties”.

­