ASV diplomāti izsmej Eiropas līderus

Savu kārtējo slepeno dokumentu publiskošanu "Wikileaks" uzsāka svētdienas vakarā, un tā turpināsies mēnesi, kamēr atklātībai tiks nodotas visa 251 287 ASV vēstniecību nosūtītās un saņemtās telegrammas.

Dokumenti, kas datēti, sākot ar 1966.gadu un beidzot ar 2010.gada februāri, ir līdz šim lielākais "Wikileaks" publicētais informācijas kopojums.

Vašingtona atkārtoti brīdinājusi vietnes uzturētājus, ka slepeno dokumentu nodošana atklātībai apdraud gan starpvalstu attiecības, gan militārās operācijas.

"Dokumenti sniegs ļaudīm visā pasaulē bezprecedenta ieskatu ASV valdības ārpolitiskajās aktivitātēs" un atklās ASV veiktās "savu sabiedroto izspiegošanas mērogus", savā paziņojumā savukārt uzsvēruši "Wikileaks" uzturētāji.

Pirmā publiskoto dokumentu partija, pie kuras analīzes jau ķērušies lielākie Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas un ASV laikraksti, satur iznīcinošus izteikumus par Eiropas līderiem un atklāj, kādā veidā Eiropas valstīs rezidējošie ASV diplomāti vāc eiropiešu personīgos datus, piemēram, e-pasta paroles un kredītkaršu numurus.

Vācijas kanclere Angela Merkele, piemēram, tiek raksturota kā tāda, kas "izvairās no riska" un "reti ir radoša", bet 2009.gada 9.septembrī, trīs nedēļas pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām, nosūtītā telegrammā kanclere nosaukta par "teflona Merkeli".

Savukārt Vācijas ārlietu ministru Gvido Vestervelli amerikāņu kolēģi uzskata par "arogantu" un "norūpējušos par sava personības kulta saglabāšanu".

Ziņojot par ASV vēstnieka tikšanos ar Vestervelli pēc februārī notikušā Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma, ar kuru tika noraidīta Eiropas Savienības (ES) vienošanās ar Vašingtonu par datu apmaiņu, daudz nav trūcis, lai Vācijas ārlietu ministrs tiktu nosaukts par meli.

"Viņa izteikums, ka viņš nevar ietekmēt ES Parlamenta balsojumu par TFTP (Terorisma finansējuma izsekošanas programmu), bija nedaudz liekulīgs. 4.februārī kāda MFA (Ārlietu ministrijas) amatpersona Berlīnē vizītē esošajām Finanšu ministrijas amatpersonām atzina, ka Vācijas EP deputāti patiesībā ES Parlamentā vada uzbrukumus TFTP, saņemot FDP (Vestervelles pārstāvētās Brīvo demokrātu partijas), ja ne Tieslietu ministrijas un pašas FMA speciālistu taktisko atbalstu," teikts telegrammā.

Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī izpelnījies "viegli aizvainojamas" un "autoritāras" personas apzīmējumu. ASV diplomāti atzīmējuši arī viņa tendenci skaļi kritizēt sava biroja darbiniekus un pat premjerministru Fransuā Fijonu.

Turpretī Itālijas premjers Silvio Berluskoni, pēc amerikāņu pilnvarotās lietvedes Elizabetes Diblas domām, "kā modernās Eiropas līderis ir nevarīgs, uzpūtīgs un nespējīgs". Pieminot Itālijas valdības vadītāja rīkotās izšķērdīgās ballītes un daudzos skandālus, kuros iesaistītas eskorta meitenes, ASV vēstniecība norāda, ka Berluskoni ir "fiziski un politiski vājš" līderis, kura nakts dzīve neļauj viņam "pietiekami atpūsties".

Tikmēr 2009.gadā ASV vēstniecība Romā paudusi satraukumu par pieaugošajām Berluskoni simpātijām pret Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, pieminot "dāsnās dāvanas", "izdevīgos enerģētikas līgumus" un "noslēpumaino" krieviski runājošo itālieti, kas kalpo par abu līderu sakarnieku.

ASV diplomāti pat atzinuši, ka Berluskoni "arvien biežāk uzstājas kā Putina skaļrunis" Eiropā.

Savukārt pašu Putinu ASV vēstniecība Maskavā nodēvējusi par "alfa tēviņu", bet Medvedevs, kā uzskata amerikāņu diplomāti, attiecībās ar Putinu spēlē tādu pašu lomu kā Robins attiecībās ar Betmenu.

Kādā citā dokumentā Medvedevs raksturots kā "pelēcīgs un nedrošs", kuram pilnībā trūkstot tās harizmas, kas piemīt Putinam, kurš šobrīd oficiāli kļuvis par viņa padoto.

ASV diplomātu uzmanību izpelnījušies arī Vācijas federālo zemju līmeņa politiķi.

Piemēram, Vācijas konsulāts Minhenē pēc tikšanās ar Bavārijas premjerministru Horstu Zēhoferu, kurš pārstāv Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) reģionālo meitas partiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU), 16.februārī ziņojis Vašingtonai, ka viņš esot "neprognozējams politiķis", kuram ir visai "seklas" zināšanas par ārpolitikas jautājumiem, un ka viņš, šķiet, nav informēts pat par visvienkāršākajām lietām.

Zēhoferam, piemēram, neesot ne jausmas, ka no 40 000 ASV karavīru, kas dislocēti Vācijā, 20 000 izvietoti Bavārijā.

ASV diplomāti neglaimojoši izteikušies ne tikai par atsevišķiem politiķiem, bet arī par valstīm kopumā.

Piemēram, Beļģijas valdībai amerikāņu diplomāti esot iedvesuši, ka Gvantanamo ieslodzīto uzņemšana būšot Briselei iespēja "ar nelielām izmaksām iegūt ietekmi Eiropā". Savukārt Slovēnijai izteikts neslēpts ultimāts - ja vēlaties tikšanos ar ASV prezidentu Baraku Obamu, uzņemiet Gvantanamo ieslodzītos.