Putins Rīgā ar Širaku netikās, jo tikšanās vieta atradās pārāk tuvu Okupācijas muzejam

Izrādās, tikšanās vieta bija paredzēta pārāk tuvu Latvijas Okupācijas muzejam.

Kā vēsta laikraksts "Diena", sākotnēji Latvijas diplomāti sarunas par šādas vizītes plānošanu noliedza, taču vēlāk apstiprināja.

ASV vēstniecības Parīzē nosūtītajā ziņojumā ASV Valsts departamentam 2006.gada 12.decembrī teikts, ka 7.decembrī ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas lietās Daniels Frīds ticies ar Francijas prezidenta Širaka diplomātisko padomnieku Morisu Gurdo-Montaņu, kurš izklāstījis peripetijas ap iecerētajām, bet vēlāk atceltajām Putina, Širaka un toreizējās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vakariņām Rīgā pēc NATO samita noslēguma 29.novembrī.

Diplomātiskais "pingpongs" sācies pēc tam, kad Kremļa padomnieks Sergejs Prihodko Francijas pusei ierosinājis, ka 29.novembrī Putins varētu tikties ar Širaku kādā no Parīzes lidostām, lai sveiktu viņu jubilejā. Širaka pārstāvji ideju akceptējuši, bet precizējuši, ka šajā dienā Francijas prezidents atradīsies Rīgā. Prihodko izteicis priekšlikumu tikšanos sarīkot Latvijas galvaspilsētā, vēsta laikraksts.

Franči par to informējuši Latvijas Prezidenta kanceleju un piedāvājuši latviešiem sarīkot neoficiālas vakariņas. Širaka pārstāvji arī pārliecinājuši latviešus, ka Francija ir gatava krieviem pateikt nē, ja tikšanās jebkādā veidā aizskars Latvijas pusi. Šīs sarunas, visticamāk, notikušas 24.novembrī, jo šajā dienā vēsts sāka izplatīties pa diplomātiskajiem kanāliem.

Prezidenta kanceleja piekritusi šādam ierisinājumam, bet ar nosacījumu, ka notiks arī Vīķes-Freibergas un Putina divpusējā tikšanās. Prihodko Francijas prezidenta diplomātiskajam padomniekam Gurdo-Montaņam sacījis, ka tas būtu "sarežģīti, ņemot vērā Krievijas sabiedrībā valdošo negatīvo viedokli par Latviju".

Kā vēsta "Diena", vēlāk latvieši frančiem paskaidrojuši, ka Kremlis ir noraidījis vakariņu rīkošanu Rīgas pilī vai Latvijas prezidenta rezidencē, bet tikusi apspriesta iespēja pulcēties kādā no kultūras centriem. Gurdo-Montaņa esot mudinājis Krievijas pusi pieņemt pēdējo piedāvājumu, un viņam šķitis, ka Krievijas pārstāvji ar to arī varētu būt mierā. Tomēr 28.novembra vakarā Kremlis no ieceres par vakariņām atteicies, visticamāk, tāpēc, ka piedāvātā norises vieta, kas, iespējams, bija Mazā ģilde vai Melngalvju nams, atrodoties 200 metru attālumā no Latvijas Okupācijas muzeja.

Francijas prezidenta padomnieks ASV pārstāvim žēlojies, ka Latvija publiskojusi tikšanās atcelšanu, jo vaicājusi toreizējam NATO ģenerālsekretāram Jāpam de Hopam Sheferam, vai varētu ielūgt Krievijas prezidentu. Gurdo-Montaņa izteicies, ka notikuma anulēšana nebūtu nākusi gaismā, ja latviešu būtu paklusējuši. Tam ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas lietās Frīds iebildis, ka Latvijas puse rīkojusies pareizi, informējot NATO, un tā izvairījusies no nepatīkamiem pārsteigumiem, minēts laikrakstā.

"Frīds pretstatīja Krievijas neveiklību Latvijas atklātībai vakariņu rīkošanas procedūrā un piebilda, ka Maskavai beidzot būtu jāpieņem Baltijas valstu neatkarība," teikts ziņojumā.

ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas lietās arī sacīja, ka ASV vairs neakceptēs Maskavas iedomātās bažas par krievu stāvokli Latvijā, īpaši jau ņemot vērā toreiz Krievijā valdošo negatīvo attieksmi pret gruzīniem viņu etniskās izcelsmes dēļ. Gurdo-Montaņs pēc tam komentējis, kas izvēlētais Putina ierašanās laiks neesot bijis pareizs, un piekritis, ka Latvijas valdībai vairs neesot problēmu ar krievvalodīgajiem nepilsoņiem.

LETA/Foto:AFP