"WikiLeaks" nozīmīgākās publikācijas

Un tā nebūs pēdējā. "WikiLeaks" dibinātājs un vadītājs, 39 gadus vecais austrālietis Džūljens Asanžs, pirmdien sarunā ar žurnālu "Forbes" sacīja - nākamie dokumenti, ko "WikiLeaks" nodos atklātībā, saistīti ar kādu amerikāņu banku. Šī slepenās informācijas "mega nopludināšana" varētu "vienu vai divas bankas pazudināt".

Šeit uzskaitīti daži no pēdējā laikā "WikiLeaks" publiskotajiem materiāliem.

2010.gada 28.novembris. Jaunā publikācijā, kas nodēvēta par "Telegrammgeitu", "WikiLeaks" sāk nodot atklātībai 251 287 telegrammas, kas nosūtītas no 274 ASV vēstniecībām visā pasaulē. 15 652 telegrammas ir slepenas.

Izdevumi "The New York Times", "The Guardian", "Der Spiegel", "El Pais" un "Le Monde" 28.novembrī sāk publicēt informāciju no šī dokumentu klāsta, solot publikāciju sēriju turpināt.

Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibss uzskata - tie, kas stāv aiz dokumentu nopludināšanas, ir "tikai un vienīgi noziedznieki", kas pastrādājuši smagu likumpārkāpumu.

2010.gada 22.oktobris. "WikiLeaks" sāk publicēt tā dēvētos "Irākas kara reģistra ierakstus". Tas ir viens no nozīmīgākajiem jebkad pieredzētajiem militārās informācijas nopludināšanas gadījumiem.

391 832 "SIGACT" ziņojumus ( ziņojumus par nozīmīgām norisēm) Irākas kara laikā no 2004.gada janvārim līdz 2009.gada beigām rakstījuši ASV karavīri. Reģistra ierakstos izklāstīti ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas gadījumi, kā arī 66 081 civiliedzīvotāju nāves gadījums.

2010.gada 25.jūlijs. "WikiLeaks" izplata aptuveni 77 000 slepenu ASV militāro dokumentu par Afganistānas karu. Dokumentos atklātas detaļas par civiliedzīvotāju nogalināšanu, kā arī iespējamajiem sakariem Pakistānas un talibu nemiernieku starpā. Pentagons ir saniknots, bet "WikiLeaks" priecājas par nonākšanu uzmanības centrā.

2010.gada 5.aprīlis. "WikiLeaks" izplata video, kurā redzams pirms trim gadiem Bagdādē noticis ASV armijas helikoptera "Apache" uzbrukums. Toreiz tika nogalināti divi ziņu aģentūras "Reuters" žurnālisti un vēl vairāki cilvēki. Videomateriālā arī bija dzirdamas helikoptera pilotu un bāzes stacijas darbinieku sarunas. Tajās trīs Bagdādes ielās pamanītie cilvēki raksturoti kā nemiernieki un lūgta atļauja atklāt uguni.

2009.gads. "WikiLeaks" un vairākas citas tīmekļa vietnes publicē Austrumanglijas universitātes Klimata izpētes nodaļas zinātnieku saraksti un dokumentus. Šos materiālus ieguvuši klimata izmaiņu teorijas apšaubītāji, kas uzskata, ka iegūtie dokumenti runā par labu viņu nostājai.

2009.gada novembris. "WikiLeaks" sāk publicēt simtus tūkstošus peidžeru ziņojumu, kas pārraidīti 2001.gada 11.septembrī, kad notika teroristu uzbrukumi Ņujorkai un Vašingtonai. "WikiLeaks" neatklāj, kā ziņojumi no telekomunikāciju uzņēmumiem iegūti, bet vairākos tehnoloģiju jautājumu blogos apstiprināts, ka ziņojumi ir autentiski.

2008.gads. "WikiLeaks" mājaslapā publicē 10 000 Britu nacionālās partijas (BNP) biedru vārdus, viņu ieņemamos amatus, adreses un telefona numurus.

Pēc šīs publikācijas darbu zaudēja vismaz viens policists, jo Lielbritānijas policijas un cietumu sistēmas amatpersonām kopš 2004.gada ir aizliegts atrasties BNP biedru rindās.

2008.gads. Septembrī ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā tiek uzlauzts republikāņu viceprezidenta amata kandidātes Sāras Peilinas privātais e-pasts, bet dažu e-pasta vēstuļu ekrānuzņēmumi publicēti "WikiLeaks" vietnē.

Džona Makeina un Peilinas kampaņas vadītājs Riks Deiviss šīs informācijas nopludināšanu nodēvēja par "šokējošu ielaušanos gubernatores privātajā dzīvē un likuma pārkāpumu".

2007.gads. "WikiLeaks" publicē 2003.gada ASV armijas Gvantanamo cietuma rokasgrāmatu, kurā cita starpā teikts, ka ieslodzītajiem kā balvu var izsniegt tualetes papīru. Cilvēktiesību aktīvisti armijas vadlīnijām veltīja asu kritiku.

2007.gads. Pirms gada dibinātais starptautiskais bezpeļņas medijs "WikiLeaks" oficiāli uzsāk darbu. Viens no tā dibinātājiem ir matemātiku un fiziku studējušais programmētājs Asanžs.

LETA