Uzziņa - "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs

Sniedzam ieskatu viņa dzīvē un darbos.

Kas viņš ir?

Austrālijas interneta aktīvists un bijušais hakeris, darbojas Zviedrijā bāzētā tīmekļa medija "WikiLeaks" konsultatīvajā valdē, ir galvenais redaktors šim medijam, kurā tiek publicēti konfidenciāli dokumenti.

Kad tika publiskoti ASV dokumenti par Irākas un Afganistānas karu, Džūljens Asanžs kļuva pazīstams arī kā organizācijas pārstāvis sakariem ar presi. Kā pats apgalvo, viņš pastāvīgi bēguļo no valdībām, kas uzsākušas izmeklēšanu par "WikiLeaks" aktivitātēm.

"Es esmu šīs organizācijas sirds un dvēsele, tās dibinātājs, filozofs, runasvīrs, sākotnējais šifrētājs, organizētājs, finansētājs un viss pārējais," sacīja Asanžs.

Dzimšana un skolas gadi

Viņš ir dzimis Taunsvilā, Kvīnslendas štatā Austrālijā, 1971.gadā. Vecāki iepazinušies demonstrācijā pret Vjetnamas karu un iedēstījuši viņā dumpinieka garu. Vecāki vadīja ceļojošu teātri, tāpēc zēna gados viņam bieži nācās ceļot no vienas vietas uz citu un Džūljens dabūjis mācīties 37 dažādās skolās. Mātei apprecoties otrreiz ar kādu mūziķi, Džūljens tiek pie pusbrāļa. Medijos parādījušas ziņas, ka pusbrālis ir kāda kulta sekotājs. 17 gadu vecumā viņš pamet vecāku pajumti. Pēc aiziešanas no vecāku mājām viņš Melburnā kādu laiku dzīvojis uz ielas, vēsta Austrālijas mediji.

Asanžs studēja matemātiku un fiziku Melburnas universitātē no 2003. līdz 2006.gadam.

Tomēr internets bija viņa patiesā kaislība, un, vēl būdams padsmitnieks, viņš iesaistās datoriķu pagrīdē, iemācās uzlauzt bagāto un ietekmīgo e-pastus un apdraud viņu noslēpumus.

Privātā dzīve

No kādas sievietes, ar kuru viņš dzīvojis kopā, viņam ir dēls Daniels, tagad jau 21 gadu vecs datorspeciālists.

Pēc tam, kad Austrālijas federālā policija saistībā ar apsūdzībām kiberuzbrukumos pārmeklēja pāra dzīvesvietu, Asanžs tika ievilkts prāvās par vecāku tiesību saglabāšanu.

Kad 2010.gada jūlijā atklātībai tika nodotas ASV armijas Afganistānas kara reģistru ieraksti, Asanžam Zviedrijā tika izvirzītas apsūdzības izvarošanā, kā arī par uzmākšanos.

Politiskā piederība

Asanžs sludina, ka tic "radikālajai demokrātijai" - tajā augstākā vara ir tīmekļa aktīvismam, bet caurskatāmība izgaismo valdību slepenos darījumus.

"Kad valdības beigs spīdzināt un nogalināt cilvēkus un kad korporācijas beigs ļaunprātīgi izmantot tiesu sistēmu, tad, iespējams, būs laiks vaicāt, vai vārda brīvības aktīvisti atbild par saviem darbiem," atbildot kritiķiem, sacīja Asanžs.

Karjera

Asanža hakera karjera aizsākās 1980.gadu beigās, bet jau 1992.gadā viņš atzina vainu 24 apsūdzībās par datorsistēmu uzlaušanu. 1994.gadā viņš sāka strādāt par programmētāju.

Asanžs veica pētījumu, kas tika iekļauts 1997.gadā iznākušajā grāmatā "Underground: Tales of Hacking, Madness and Obsession on the Electronic Frontier" ("Pagrīde: Stāsti par datorsistēmu uzlaušanu, trakumu un apsēstību uz elektroniskās robežas"). Tajā detalizēti izklāstīti starptautiska hakeru grupējuma varoņdarbi.

Medijs "WikiLeaks" tika izveidots 2006.gadā, un Asanžs kļuva par tā galveno redaktoru. Par "WikiLeaks" darbu viņš saņēmis vairākus apbalvojumus, arī starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" mediju balvu 2009.gadā par publikāciju "Asiņu kliedziens - prettiesiskās slepkavības un pazušanas" Kenijā.

Nākotne

Daudzas valdības kritizē "WikiLeaks" par konfidenciālu dokumentu nopludināšanu, dažas arī apsver iespējas, kā pret organizāciju varētu tikt uzsākt tiesvedība. Cenšoties izvairīties no represijām, Asanžs dzīvo kā bēguļojošs noziedznieks, izmantojot grūti atklājamus mobilos telefonus, reģistrējoties viesnīcās ar svešu vārdu, maksājot skaidrā naudā, krāsojot sirmos matus, kas kļuvuši par savdabīgu viņa atpazīšanas pazīmi.

Tomēr viņam joprojām arī patīk gozēties slavas saulītē, kā ziņo mediji, ar to citos "WikiLeaks" darbiniekos izraisot nepatiku. Viņš uzstājas preses konferencēs un pat uzstājās hakeru forumos.

Zviedrijā tiek izmeklētas viņam izvirzītās apsūdzības izvarošanā un par uzmākšanos. Pats Asanžs apgalvo, ka šī apsūdzības celtas, viņa pretiniekiem izvēršot nomelnošanas kampaņu.

Citāts

"Pilns avota materiāls padara žurnālistiku godīgu. Tas ir neatkarīgi pārbaudāms tāpat, kā pārbaudāms ir zinātnisks traktāts. Ir pienācis laiks, lai mediji celtu savas spējas atbilstoši šiem kritērijiem."