Iegruvums Čīles raktuvē, kur bija iesprostoti 33 kalnrači, noticis īpašnieka vainas dēļ
Iegruvums Čīles zelta un vara raktuvē, pēc kura pērn 69 dienas bija iesprostoti pazemē 33 kalnrači, noticis galvenokārt raktuves īpašnieku vainas dēļ, trešdien paziņoja Kalnrūpniecības ministrija.
Čīles Kongresa ziņojumā konstatēts, ka nepārprotami atbildīgi par šo iegruvumu ir darba devēji vai kalnrūpniecības operācijas menedžeri, kuru pienākums ir garantēt darba vietas drošību, vietējiem plašsaziņas līdzekļiem pavēstīja kalnrūpniecības ministrs Lourenss Golborns.
Čīles prezidenta Sevastjana Piņeras valdība ir solījusi mācīties no šīs katastrofas, lai pieņemtu labākus likumus kalnraču aizsardzībai.
Iegruvums notika 5.augustā Sanhosē zelta un vara raktuvē pie Kopjapo pilsētas Atakamas tuksnesī 800 kilometrus uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Santjago. Raktuves galvenā šahta pēc iegruvuma tika bloķēta, iesprostojot pazemē vienu Bolīvijas un 32 Čīles kalnračus.
Iegruvums notika 300 metru dziļumā, bet iesprostotie strādnieki atradās 700 metru dziļumā. Šahtā bija patvēruma vieta ar aizsargtērpiem, skābekļa rezervēm un citu aprīkojumu, kas palīdzēja iesprostotajiem izdzīvot.
Visi 33 iesprostotie kalnrači tika izglābti 13.oktobrī. Kalnračus pa vienam nogādāja virszemē ar īpaši uzbūvētu tērauda glābšanas būri "Phoenix" ("Fēnikss") pa glābēju izurbtu šahtu.
BNS/Foto: AFP/LETA
