Katrs trešais Berlīnes students apsver iespēju darboties seksa industrijā
Katrs trešais Vācijas galvaspilsētas universitātes students apsvērtu iespēju nodarboties ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu, lai iegūtu līdzekļus turpmākās izglītības finansēšanai, liecina Berlīnes studiju centra veiktais pētījums.
Berlīnē, kur prostitūcija ir legāla, šādu iespēju pieļāva procentuāli lielāks studentu skaits nekā pārējās divās pilsētās, kur tika veikts tāds pats pētījums. Parīzē apstiprinoši atbildēja 29,2% studentu, savukārt Kijevā 18,5%.
Pētījumā tika atklāts, ka aptuveni 4% no aptaujātajiem 3200 Berlīnes studentiem jau ir darbojušies seksa pakalpojumu industrijā, tostarp nodarbojoties ar prostitūciju, sniedzot erotisko deju priekšnesumus un piedaloties seksuālas tematikas interneta šovos.
Turklāt vīriešu skaits, kuri apsvērtu šādu iespēju, bija gandrīz vienāds ar sieviešu skaitu, kas piekristu strādāt seksa industrijā.
Pētījums tika veikts, jo bieži ticis ziņots ar prostitūciju studentu vidū, taču nebija gandrīz nekādas informācijas par tās saistību ar izglītības politiku.
"Galvenais studentu dzinulis pievērsties prostitūcijai ir finanšu līdzekļi, proti, augstā stundas likme," sacīja viena no pētījuma iniciatoriem, 26 gadus vecā Berlīnes Humbolta universitātes studente Eva Blūmenšeina.
Viņa atklāja, ka nesen veiktajām izglītības reformām, kuru mērķis ir samazināt studiju laiku, varētu būt liela nozīme studentu nodomos meklēt nodarbošanos seksuālo pakalpojumu industrijā. "Tas ir iespējams, jo izglītības reformas ir palielinājušas studentu darbu apjomu un viņiem ir mazāk laika pelnīt naudu. Šajā gadījumā savienojumā ar augstajām studiju maksām tas noved studentus pie prostitūcijas," sacīja Blūmenšeina.
Pētījumā tika noskaidrots, ka 30% no aptaujātajiem studentiem, kuri jau strādā seksa industrijā, ir parādi. Savukārt no tiem studentiem, kuri atklāja, ka apsvētu iespēju nodarboties ar seksuāla rakstura pakalpojumu sniegšanu, parādsaistības bija 18% aptaujāto.
LETA
