Grībauskaites gadskārtējais ziņojums izpelnās atšķirīgus vērtējumus

Kā uzskata politologs, Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūta pasniedzējs Alvids Lukošaitis, prezidente "labi jūt gaisā virmojošās noskaņas", kas veidojas gan cilvēku savstarpējos kontaktos, gan cilvēku attiecībās ar varu, un sūta sabiedrībai vēstījumu, ka no iesāktajiem darbiem nedomā atteikties.

Seima spīkere Irēna Degutiene paudusi viedokli, ka gan attiecībā uz Parlamentu, gan valdību ziņojums bijis ļoti līdzsvarots un objektīvs un tajā izskanējusi ne vien kritika, bet daudz vairāk pozitīvu atzinumu.

"Domāju, ka tas ir zināms lūzums. Valsts vadītāja savā ziņojumā saskata ne tikai Lietuvas problēmas, bet arī to risinājumus," spīkere sacījusi žurnālistiem.

Runājot par prezidentes solījumu bloķēt aizdomīgus likumprojektus, kas varētu kalpot sīku biznesa grupējumu interesēm, Degutiene atzinusi, ka par to gribētu prezidentei pateikt paldies un Seima sadarbību ar valsts vadītāju vērtē kā "labu simbiozi".

Jautāta, vai ziņojumā pārāk maz uzmanības nav pievērsts sociālajām problēmām, spīkere atbildējusi, ka prezidentes uzdevums nav izrakstīt receptes visām sabiedrības slimībām.

Premjerministrs Andrjus Kubiļus atzinis, ka šis ziņojums kā vienmēr ir svarīgs politiskais notikums un prezidentes centieni attiecībā uz korupcijas apkarošanu un tiesu sistēmas darba uzlabošanu ir apsveicami.

Pieskaroties viņas izteiktajam vērtējumam, ka Lietuvā vērojama būtiska ekonomikas atgūšanās, valdības vadītājs vērsies pie sabiedrības ar atgādinājumu, ka cilvēkiem tomēr būs nepieciešama pacietība, jo makroekonomisko rādītāju atveseļošanās nebūt nenozīmē, ka to jau tagad varēs izjust cilvēki.

Bijušais prezidents Valds Adamkus atzinīgi vērtējis Grībauskaites apņemšanos izravēt no valsts dzīves korupciju un "izvilkt valsti no zināmas anarhijas dažās jomās", bet vienlaikus piebildis, ka ziņojumā nav izdzirdējis neko jaunu.

Savulaik impīčmenta ceļā no Lietuvas prezidenta amata atceltais Rolands Pakss, kas šobrīd pārstāv savu valsti Eiropas Parlamentā, Grībauskaites ziņojumā saklausījis vēsti, ka visām Lietuvas institūcijām "pienācis laiks mainīties", ko nemitīgi uzsverot arī viņa partija "Kārtība un taisnīgums".

Seima opozīcijas līderis, Darba partijas frakcijas vadītājs Vītauts Gapšis aizrādījis, ka viņaprāt ziņojumā faktiski vispār nefigurē valdība un ka viņš būtu vēlējies kaut ko vairāk dzirdēt par ekonomikas veicināšanu un bezdarba mazināšanu.

Arī pazīstamā ekonomiste, Viļņas universitātes docente Aušra Maldeiķiene izteikusies, ka korupcijai un tiesu varai veltīto ziņojuma daļu var vērtēt atzinīgi, tikmēr par ekonomikas jautājumiem tajā runāts "satriecoši maz" un prezidentes padomnieku sagatavotā Lietuvas saimniecisko problēmu analīze ir "vairāk nekā primitīva", bet masveida emigrācija netiek pieminēta ne ar vienu vārdu.

Kā tikmēr norādījis politologs Lukošaitis, prezidente attiecības ar Seimu kopumā vērtējusi kā konstruktīvas, savukārt attiecības ar valdību nav akcentējusi apzināti.

Viņš īpaši atzinīgi vērtējis Grībauskaites izteikumu, ka bez kultūras neizdzīvos demokrātija, bet piebildis, ka šo tēmu būtu vajadzējis izvērst detalizētāk.

"Domāju, ka šo vēstījumu mēs sev varējām sūtīt jau pirms divdesmit gadiem un atkārtot ik gadus, ja vien mums rūp valsts un sabiedrības liktenis. Varas institūciju kopums kā demokrātiska sistēma gluži vienkārši nespēj darboties, ja netiks pienācīgi gādāts par kultūru, bet mēs ļoti bieži par kultūru nedomājam, attālināmies no tās un arī pašu politiku atdalām no kultūras," sacījis eksperts.