11.marta cunami viļņi atšķēluši no Antarktīdas šelfa ledāja lielus aisbergus
11.marta zemestrīces izraisītais cunami, kas nodarīja lielu postu Japānas piekrastē, izrādās, atstājis nopietnas pēdas arī otrā pasaules malā - spēcīgā cunami viļņi izskalojuši 13 000 kilometru attālā Antarktīdas šelfa ledāja malu, sairdinot to milzīgos aisbergos, liecina Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) dati.
Satelītuzņēmumos, kas 12. martā veikti no ESA pavadoņa "Envisat", redzami lieli leduskalni, kas atšķēlušies no Šulcbergera ledāja. Četras dienas vēlāk ledāja atlūzas fiksētas Rosa jūrā.
Lielākais aisbergs bijis aptuveni 9,5 kilometrus garš, 6,5 kilometrus plats un varētu būt apmēram 80 metrus biezs.
11.marta zemestrīce, kuras stiprums sasniedza deviņas balles, izraisīja vismaz 23 metrus augstu cunami vilni. Dabas katastrofā Japānas ziemeļaustrumu piekrastē gāja bojā vai pazuda bez vēsts vairāk nekā 20 000 cilvēku, turklāt tā nodarīja nopietnus postījumus Fukušimas atomelektrostacijai, izraisot radiācijas noplūdi.
Kā lēš ASV eksperti, kas izanalizējuši "Envisat" radaru datus, kad cunami viļņi sasniedza 13 000 kilometru attālā šelfa ledāja malu, tie bija vairs tikai 30 centimetrus augsti, tomēr okeāna līmeņa ritmiskā cilāšanās izrādījusies pietiekami stipra, lai sāktu izskalot stingro ledāja malu un atšķeltu no tās lielākus un mazākus ledus gabalus.
Pētījumu veikusi speciālistu grupa ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) Godāra kosmosa pētījumu institūta glacioloģes Kellijas Brantas vadībā, un tā rezultāti publicēti interneta izdevumā "Journal of Glaciology".
LETA
