Sarkozī un Merkele rosina veidot eirozonas valdību

Abi līderi uzskata, ka būtu nepieciešama "patiesa Eiropas ekonomiskā valdība", kurā ietilptu eirozonas valstu un to valdību vadītāji.

Šāda institūcija tiktos divas reizes gadā, bet krīzes periodos pat biežāk. Pirmos divarpus gadus to vadītu van Rompejs, bet pēc tam uz šo posteni varētu kandidēt kāds no eirozonas valstu vai valdību vadītājiem.

Kā šādu priekšlikumu pamato Merkele, "ir jābūt spēcīgākai finanšu un ekonomikas politikas koordinācijai," lai aizsargātu eiro.

"Mēs atgūsim zaudēto uzticību," solīja Vācijas valdības vadītāja. "Tādēļ mēs virzāmies jaunā fāzē ar jaunu sadarbības kvalitāti eirozonā."

Savukārt Sarkozī uzsvēra, ka "mēs vēlamies izteikt mūsu absolūtu vēlmi aizsargāt eiro un uzņemties Vācijas un Francijas īpašos pienākumus Eiropā".

Tikmēr pretēji daudzu investoru cerētajam Merkele un Sarkozī nenāca klajā ar ierosinājumu par vienotu eirozonas obligāciju izdošanu, kas, pēc analītiķu domām, būtu politiski smags, taču drosmīgs solis.

Taču abi līderi pauda apņemšanos nākamajā mēnesī mudināt citu bloka dalībvalstu līderus vienoties par finanšu transakciju aplikšanu ar nodokli visas ES mērogā.

"Vācijas un Francijas finanšu ministri izveidos kopīgu priekšlikumu par finanšu transakciju nodokli, kas septembrī tiks iesniegts Eiropas institūcijām," atklāja Sarkozī.

Turklāt Sarkozī un Merkele iesaka līdz 2012.gada vasarai visu eirozonā ietilpstošo valstu konstitūcijās noteikt pienākumu nodrošināt sabalansētu budžetu.

Sarkozī un Merkeles sarunu iznākumu nepacietīgi gaidīja investori Eiropas fondu tirgū, kur ziņas par to, ka Vācijas ekonomiskā izaugsme otrajā ceturksnī bija mazāka par iepriekš prognozēto, izraisīja kritumu Londonas, Parīzes, Frankfurtes, Madrides un Milānas biržās.

Daudzi novērotāji pēc abu līderu tikšanās jau pauduši neapmierinātību, ka nav atbalstīta eirozonas obligāciju ideja un nav izskanējis aicinājums palielināt stabilitātes fonda apmēru.

"Francijas un Vācijas sanāksme nav nesusi neko jaunu vai noderīgu," spriež starptautiskā ekonomisko pētījumu institūta "Re-Define" eksperts Sonijs Kapūrs. "Ja tas bija viss, kas viņiem sakāms, tad kāda jēga no šīs tikšanās? Es neredzu, kā rosinājums iestrādāt likumos pienākumu nodrošināt sabalansētu budžetu vai noteikt nodokli finanšu transakcijām spēs atrisināt eiro krīzi, stimulēt izaugsmi vai pat stiprināt vājo ES banku sistēmu."