ASV satrauc Krievijas monopols Eiropas energotirgū
Tīmekļa vietne "Wikileaks" publiskojusi kārtējo porciju ASV diplomātiskā dienesta sarakstes slepeno dokumentu, kuru vidū ir arī telegrammas, kas attiecas uz Krieviju un tās attiecībām ar citām valstīm, tostarp ar Eiropas Savienību (ES) un postpadomju telpas valstīm.
Dokumentos ASV diplomāti pauž satraukumu gan par Eiropas, gan par tā dēvētās neatkarīgo valstu savienības (NVS) locekļu enerģētisko atkarību no Krievijas.
Vienā no telegrammām ir pārstāstītas ASV viceprezidenta Džo Baidena sarunas, 2009.gadā apmeklējot Čehiju.
Čehijas pārstāvji cita starpā Baidenam pauduši bažas par Krievijas vēlmi iegūt pasaulē savas ietekmes zonas.
Telegrammā teikts, ka Baidens ļāvis skaidri noprast, ka ar Krieviju viņam ir darīšanas jau daudzus gadus un, lai gan cerības var ilgt mūžīgi, pašreizējā ASV administrācija "nebūt nav naiva" attiecībās ar Maskavas līderiem.
Pievēršoties enerģētikai Baidens izteicies, ka Maskavas uzvedība radikāli mainītos, ja Eiropa varētu atrast alternatīvu krievu energoresursiem. Viņš aicinājis nepieļaut, ka Krievija iegūst monopolstāvokli Eiropas enerģētikas tirgū.
"Mūs neinteresē, vai jūs pērkat kodolenerģiju Francijā vai ASV, taču, ja jūs pērkat Krievijā, tad man rastos jautājumi," dokumentā citēts viceprezidenta teiktais Čehijas premjerministram.
Baidens paudis izbrīnu, ka Eiropas valstis nepietiekami novērtē draudus, ka "viena valsts tām var viegli aizgriezt krānu".
Citā telegrammā, kas arī datēta ar 2009.gada oktobri, stāstīts par Vašingtonas sniegto atbalstu Ukrainai, lai tā varētu diversificēt savas enerģētikas avotus.
ASV diplomāti norāda, ka Kijevas atkarība no Krievijas energoresursiem neaprobežojas tikai ar dabasgāzi, jo Krievija par 100% nodrošina arī Ukrainas kodoldegvielas patēriņu, bet Ukrainas atomelektrostacijas savukārt sedz aptuveni pusi no valsts kopējā elektroenerģijas patēriņa.
Dokumentā teikts, ka ASV iztērējusi 380 miljonus dolāru, lai palīdzētu Ukrainai palielināt savu kodolreaktoru jaudu, ievērojami palielināt to drošību, un diversificēt kodoldegvielas piegādes.
Tomēr ASV diplomāti atzīst, ka pēdējā punktā progresu nav izdevies panākt. Tas dokumentā tiek skaidrots ar Kijevas nevēlēšanos saasināt attiecības ar Maskavu, kura vēloties saglabāt savas dominējošās pozīcijas kodolenerģētikā.
Starp dokumentiem, kas galvenokārt datēti ar laika posmu no 2004. līdz 2010.gadam, ir arī kāda telegramma, kurā ASV diplomāti pauž viedokli, ka muitas ūniju starp Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju Maskava uzskata par instrumentu spiediena izdarīšanai uz Astanu.
Viņi uzskata, ka muitas ūnijas noslēgšana ievērojami apgrūtinās Kazahstānas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
