Serbija un Kosova panāk vienošanos par abpusējā tirdzniecības embargo atcelšanu
Serbija un Kosova piektdien spērušas pirmos soļus, lai mazinātu spriedzi abu valstu starpā, atrisinot domstarpības par muitošanu, kas jūlijā pārauga vardarbīgās sadursmēs.
Vienošanās panākta, Briselē atsākoties abu valstu sarunām, kas norisinās ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību.
Sarunu mērķis ir atrisināt praktiskās problēmas, kas radušās Kosovai vienpusēji pasludinot neatkarību, kuru Serbija joprojām neatzīst.
Pēc tam, kad abu valstu delegācijas panāca kompromisu muitošanas jautājumā, Belgrada un Priština vienojušās par abpusējā tirdzniecības embargo atcelšanu.
Lai nāktu pretī Serbijai, kas atsakās atzīt jebkādas preces, kuru marķējums jebkādā veidā norāda uz Kosovu kā neatkarīgu valsti, Kosova piekrita izmantot "neitrālākus" muitas zīmogus, uz kuriem turpmāk būs rakstīts "Kosovas muita".
"Tas ir svarīgs solis attiecību uzlabošanai reģionā un brīvas preču kustības nodrošināšanai atbilstoši Eiropas vērtībām," teikts ES paziņojumā, kas izplatīts pēc sarunu sestās kārtas.
Kosova noteica Serbijas preču importa aizliegumu pēc tam, kad Belgrada atteicās atzīt iepriekš panākto kompromisu par muitas zīmogiem.
Prištinai jūlijā cenšoties pārņemt savā kontrolē divus robežpārejas punktus uz robežas ar Serbiju, izcēlās sadursmes ar Kosovas serbu minoritātes pārstāvjiem.
Lai novērstu situācijas tālāku eskalāciju, robežkontroles punktus savā pārziņā pārņēma NATO miera uzturētāji (KFOR), piespiežot Prištinu un Belgardu piekrist risinājuma meklēt sarunās.
Serbija šobrīd nonākusi grūtā situācijā, jo tā cer vēl šogad iegūt ES kandidātvalsts statusu.
Pirms sarunām ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle norādīja, ka, lai gan Kosovas atzīšana nav "oficiāls priekšnoteikums", lai uzsāktu iestāšanās sarunas ar Serbiju, "jāatrod risinājums virknei ārkārtīgi svarīgu jautājumu, kas joprojām kavē attiecību normalizāciju".
Serbija šogad spērusi ļoti nopietnu soli pretī tālākai integrācijai ES, notverot un nododot ANO tribunālam divus visvairāk meklētos kara noziedzniekus - bijušo Bosnijas serbu armijas virspavēlnieku Ratko Mladiču un Horvātijas serbu līderi Goranu Hadžiču.
Tomēr Kosovas jautājums joprojām ir svarīgākā problēma, kuru Belgradai nākas risināt.
Vācijas kanclere Angela Merkele, pagājušajā nedēļā apmeklējot Belgradu, izvirzīja virkni noteikumu, kas izpildāmi, lai valsts varētu iegūt ES kandidātes statusu.
Viņa norādīja, ka Serbijai jāpanāk progress sarunās ar Prištinu, kā arī jālikvidē tās uzturētās paralēlās struktūras pamatā serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļu daļā.
Tomēr Belgrada cer, ka daļēji piekāpjoties sarunās, tai izdosies saglabāt serbu municipalitātes, tiesas un skolas, kuras tā uztur Kosovas ziemeļos un kas faktiski nepakļaujas Prištinas valdībai.
LETA
