Landsberģis: Pasaule tiek radināta pie domas, ka neliels kodolkarš ir pieļaujams
Mūsdienu pasaule tiek radināta pie "viduslaiku domāšanā" iederīgas idejas, ka neliels kodolkarš ir pilnīgi pieļaujams, piektdien brīdinājis pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis.
"XXI gadsimta pasaule tiek gatavota un radināta pieņemt jaunu viduslaiku starptautiskās attiecības, kur konvencijām un goda saistībām ierādīta vieta papīrgrozā, savukārt kodolieroči tiek uzrādīti kā pavisam reāls bezprāšu politikas instruments. Tautu elites tiek pieradinātas pie domas, ka neliels kodolkarš ir pilnīgi pieļaujams," viņš sacījis, Lietuvas Seimā saņemot Brīvības prēmiju.
Pēc Landsberģa teiktā, savulaik Ādolfs Hitlers cerēja likt lietā tobrīd vēl tikai topošos kodolieročus, lai aizstāvētu "aizskartās un pazemotās" Vācijas intereses.
"Tas, ko redzam šodien, nav nekas jauns. Uz neīstiem altāriem tikušas godinātas vadoņu, nevis tautu intereses. Mūsdienu pasaules svētie kari sākās no Ļeņina, Trocka, Staļina filozofijas. (..) Krievijas līderi (..) jau 10-15 gadus atklāti saka, ka savas intereses aizstāvēs ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, neatsakoties arī no kodolbruņojuma lietošanas, pat no iespējas pirmajiem dot triecienu," izteicies Lietuvas politikas veterāns.
Kā nopietnu drošības apdraudējumu viņš pieminējis arī Baltkrievijā, netālu no Lietuvas robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju, un aicinājis Lietuvas Seimu šai jautājumā ieņemt stingru nostāju.
Savā uzrunā Landsberģis arī izteicis nožēlu, ka pasaulē nav sadzirdēts Lietuvas atklātais aicinājums sarīkot otru Nirnbergas prāvu boļševismam, un piebildis, ka tagad par to nākas dārgi maksāt.
Atceroties 1991.gada 13.janvāra traģiskos notikumus pie Viļņas televīzijas torņa, kur no padomju karaspēka īpašo vienību lodēm un zem tanku kāpurķēdēm zaudēja dzīvību 14 cilvēki un vēl aptuveni tūkstotis tika ievainoti, Landsberģis apliecinājis cieņu toreizējo Lietuvas brīvības aizstāvju dedzīgajai pārliecībai.
Pēc viņa teiktā, mūsdienu pasaulē aizvien mazāka vērība tiek pievērsta cilvēka sirdij, bet "bez sirds arī smadzenes var viegli apvērst ar kājām gaisā". "Pasaule šobrīd sekmīgi virzās uz atteikšanos no sirds, (..) taču cilvēks bez sirds nekad nebūs īsti saprātīgs, pat ja viņam būs piecpadsmit Oksfordas vai Lomonosova universitātes diplomi," spriedis Landsberģis.
"Tie mūsu brāļi un māsas, kuri toreiz janvāra dienās gāja nāvē par patiesību un brīvību, nebija nedz filozofi, nedz propagandisti. Bet viņiem bija sirdis, kas viņus veda un neļāva nodot ne sevi, ne savu brīvību, ne cilvēcību. Tā ir mūsu fronte, mūsu pēdējā aizsardzības līnija," viņš uzsvēris.
Landsberģis aicinājis sabiedrību "nepadoties un spēt atšķirt patiesību no meliem, informāciju no propagandas".
Kā ziņots, Lietuvas Brīvības prēmija piektdien pasniegta Landsberģim un bijušajam valsts prezidentam Valdam Adamkum.
2011.gadā iedibinātā godalga ik gadu tiek piešķirta vienam laureātam, taču pērn, kad tai bija izvirzīts Landsberģis, iepriekšējā sasaukuma Seims - galvenokārt ar valdošās koalīcijas deputātu balsīm - viņa apbalvošanu noraidīja. Jaunā Seima komisija decembrī nolēma ieteikt šogad piešķirt divas Brīvības prēmijas - Adamkum par 2016.gadu un Landsberģim par 2015.gadu, un parlaments šo ierosinājumu atbalstīja gandrīz vienbalsīgi.
LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA
