Pasaulē

Ķīnā sadedzinās tibetiešu mūķene

Jauns.lv

Ķīnas dienvidrietumos ir gājusi bojā sadedzinoties tibetiešu mūķene, kļūstot par pirmo sievieti, kas šādi protestējusi tibetiešu apdzīvotajā Sičuaņas provinces daļā, otrdien paziņoja Londonā bāzētā organizācija "Free Tibet" ("Atbrīvojiet Tibetu").

Ķīnā sadedzinās tibetiešu mūķene...

20 gadus vecā Tenzina Vangmo pirmdien sadedzinājās Sičuaņas provinces Abas pilsētā. Pirms viņas šajā pilsētā bija aizdedzinājušies astoņi tibetieši kopš šī gada marta, kad gados jauna mūka sadedzināšanās budistu klosterī izraisīja jaunus tibetiešu protestus.

Mūks Funcogs martā sadedzinājās trešajā gadskārtā, kopš reģionā sakās pret valdību vērsti protesti.

Tenzina Vangmo sadedzinājās dienu pēc tam, kad drošības spēki atklāja uguni un ievainoja divus tibetiešus protestos, kuri notika citā tibetiešu apdzīvotā Sičuaņas provinces rajonā. Viņa aicināja atļaut reliģijas brīvību Tibetā un tibetiešu garīgā vadītāja dalailamas atgriešanos dzimtenē.

Sičuaņas provinces rietumu daļā Tavu (ķīniski Daofu) dzīvo galvenokārt etniskie  tibetieši. Daudzi  Tibetas pašpārvaldes propagandētāji uzskata, ka šai Sičuaņas daļai jākļūt par daļu no plašākas  tibetiešu kontrolētas teritorijas.

2008.gada martā Ķīnas policija apspieda  tibetiešu protestus, kurus vadīja mūki  Tibetas galvaspilsētā Lhasā, un tie pārauga vardarbīgos nemieros. Nemieru dalībnieki dedzināja veikalus un uzbruka iedzīvotājiem, sevišķi haņiem (ķīniešiem), kurus daudzi  tibetieši uzskata par iebrucējiem, kas apdraud viņu kultūru.

Nemieri izplatījās arī uz  tibetiešu apdzīvotām teritorijām ārpus  Tibetas autonomā rajona, tostarp uz kalnaino Sičuaņas rietumu daļu.        

Ķīna ir okupējusi  Tibetu kopš 1951. gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust  tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz  Tibetu.

1959. gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu dalailama aizbēga no  Tibetas un Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja  Tibetas valdību trimdā. Dalailama uzsver, ka vēlas panākt  Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu  Tibetas neatkarību.

BNS