Pagājušajā nedēļā pieaugusi saslimstība ar akūtām zarnu infekcijām
Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar iepriekšējo par 14,3% pieaugusi saslimstība ar akūtām zarnu infekcijām, informēja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).
Pārsvarā pagājušajā nedēļā tika reģistrēti atsevišķi saslimšanas gadījumi dzīves vietās, kā arī uzliesmojumi organizētos bērnu kolektīvos. Lielākais akūto zarnu infekciju gadījumu skaits bijis Latgalē, kur Daugavpilī divās pirmskolas mācību iestādēs vairāki bērni saslimuši ar zarnu vīrusu izraisītām infekcijām, bet Kārsavā, arī pirmskolas iestādē, astoņiem bērniem laboratoriski apstiprināta saslimšana ar salmonelozi.
Savukārt Kurzemē pieaugusi saslimstība ar vējbakām un kašķi. Rīgā pagājušajā nedēļā ir konstatēts arī inficēšanās ar tā dēvēto "leģionāru slimību".
Tāpat LIC speciālistu veic epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par kāda jaunieša saslimšanu ar difteriju, jo viņam bijusi plaša saskarsme ar ievērojamu skaitu cilvēku. LIC laboratorijā nedēļas laikā veikta 97 paraugu izmeklēšana sakarā ar aizdomām par saslimšanu ar difteriju un 80 paraugiem veikta laboratoriskā izmeklēšana par aizdomām par saslimšanu ar salmonelozi.
Kopumā šogad deviņos mēnešos ar difteriju saslimuši pieci cilvēki, kas ir četrās reizēs vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.
No saslimšanas ar difteriju pasargā tikai savlaicīga un regulāra vakcinācija. Bērniem vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12-15 mēnešu vecumā, bet pēc tam - septiņu un 14 gadu vecumā. Tomēr imunitāte nesaglabājas visu mūžu, un revakcināciju ieteicams veikt ik pēc pieciem gadiem. Pieaugušajiem, kas pret difteriju nav potēti, jāsaņem trīs vakcīnas.
Difterija ir lipīga un bīstama infekcijas slimība, ko izraisa baktērija. Par saslimšanu liecina paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 38-39 grādiem, nespēks, kakla sāpes, klepus, balss aizsmakums, apgrūtināta elpošana, galvassāpes, apetītes trūkums.
Tālākais slimnieka stāvoklis lielā mērā atkarīgs no tā, kur difterijas radītie aplikumi izveidojas un cik smaga ir slimības gaita. Aplikumi var veidoties degunā, uz mandelēm, rīklē, balsenē vai vienlaicīgi vairākās vietās. Bīstamas ir visas formas, tomēr, ja slimība skar balseni, ārstēšanai ir jābūt savlaicīgai un adekvātai. Apkārtējos audos novēro tūsku, kas vēl vairāk var apgrūtināt elpošanu. Reti, bet iespējama ir arī difterijas acu, ādas un dzimumorgānu forma.
Infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs. Ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai difterijas izraisītāja nēsātājs.
