BMW lielākais akcionārs iedala 5 miljonus eiro nacistu vergstrādnieku memoriālam
Vācijas autobūves koncerna BMW lielākais akcionārs - Kvantu ģimene - solījusi iedalīt vairāk nekā piecus miljonus eiro (3,51 miljonu latu) nacistiskās Vācijas izmantoto vergstrādnieku memoriālam, vēsta Vācijas mediji.
Kvantu ģimene ir viena no turīgākajām Vācijas ģimenēm. Ģimenes priekštecis Ginters Kvants pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pievienojās nacistiem un Otrā pasaules kara laikā, izmantojot savās rūpnīcās vergstrādnieku darbu, izveidoja rūpniecības impēriju, kurā pašlaik ietilpst arī BMW.
BMW direktoru valdes loceklis Štefans Kvants augustā apmeklēja agrāko nacistu koncentrācijas nometni, no kuras kara laikā tika ņemti vergstrādnieki Kvantu ģimenei piederošai rūpnīcai, vēsta laikraksts "Bild am Sonntag".
Kvants avīzei pavēstīja, ka memoriāls uz viņu atstājis dziļu iespaidu. Nometnē izveidotais "dokumentu centrs ir spilgts piemērs tam, cik svarīgi ir atcerēties nacionālsociālisma laikā piekopto piespiedu darbu," norādīja Kvants.
Uzņēmēja ziedotie pieci miljoni eiro ir Vācijā lielākais privātais ziedojums vēsturiskiem mērķiem.
Tiek uzskatīts, ka Štefana Kvanta vectēvs Ginters savās rūpnīcās izmantoja līdz 50 000 vergstrādnieku, kā arī viņš guvis labumu no nacistiskajā Vācijā spēkā esošajiem likumiem, kas atviegloja ebrejiem piederošu uzņēmumu pārņemšanu. Hitlers pat Ginteru Kvantu dēvējis par Vācijas kara ekonomikas līderi.
Kara gados daudzas vācu firmas izmantoja koncentrācijas nometnēs ieslodzīto ebreju un Austrumeiropas iedzīvotāju darbu, lai forsētu militāro pasūtījumu izpildi.
2000.gadā Vācijas valdība un vergstrādnieku darba spēku kara gados izmantojušās kompānijas vienojās par fonda "Atmiņa, Atbildība un Nākotne" izveidošanu, lai izmaksātu kompensācijas vēl dzīvajiem vergstrādniekiem.
Pusi no fonda kapitāla 10,1 miljardu Vācijas marku (5,2 miljardu eiro; 3,65 miljardu latu) apmērā nodrošināja Vācijas valdība, bet otru pusi 6500 Vācijas kompāniju.
